Brīvdienas bez garlaicības, klubiņš

Brīvdienas bez garlaicības, klubiņš
Latgales Centrālas bibliotēkas filiālē Bērnu bibliotēka ”Zīlīte”
Bērnu bibliotēkas vadītāja Anna Pakere, anna.pakere@lcb.lv, T. 65421750
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

No 2002. gada līdz šim brīdim.

KĀ?

Kopš 2002. gada, ik sestdienu, Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Bērnu bibliotēkā „Zīlīte” darbojas klubiņš pašiem mazākajiem bibliotēkas lietotājiem „Brīvdienas bez garlaicības”.

Klubiņa darbības mērķis visu šo gadu garumā ir nemainīgs – ievērojot bērna vecumposma attīstības īpatnības, gūstot pozitīvas emocijas no bibliotēkas apmeklējuma, rosināt bērniem interesi par grāmatām, veicināt lasītprieku, kā arī rast atbildes uz būtiskiem jautājumiem šajā vecumā.

Nodarbībās ir aicināti piedalīties pirmsskolas vecuma bērni. Apmeklētājiem ir iespēja darboties gan patstāvīgi, gan kopā ar pieaugušajiem. Taču tradīcija ir nemainīga – sestdiena bibliotēkā sākas ar kopīgu lasīšanu, diskusijām par izlasīto un mazo bibliotēkas apmeklētāju dažādās rokdarbu tehnikās darinātiem un „iedzīvinātiem” literāriem tēliem. Katra sestdiena ir jaunu atklājumu diena klubiņa biedriem.

No septembra līdz pat maijam sestdienu rīti tiek pavadīti lietderīgi un aizraujoši. Bērni apgūst jaunas zināšanas un iemaņas – tiek lasītas dažādu žanru grāmatas, veidoti rokdarbi daudzveidīgās tehnikās, veikti radoši eksperimenti, iestudētas ludziņas, sacerēti dzejoļi, organizētas viktorīnas, kā arī, piedaloties Lielajā Talkā, iekārtota bibliotēkas pagalma puķu dobe.

KĀPĒC?

Pilnveidojot bibliotekāro apkalpošanas darbu un īstenojot uz ģimeni orientētas bibliotēkas koncepciju, bibliotēka veido radošu vidi bērniem un vecākiem.

Klubiņa „Brīvdienas bez garlaicības” pirmie apmeklētāji nu jau ir izauguši un uz nodarbībām nāk ar saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Šogad jaunākajam klubiņa biedram ir tikai divi gadi, viņš pasākumus bibliotēkā apmeklē kopā ar vecākiem.

Apgūstot komandas darba prasmes un popularizējot grāmatu lasīšanu, bibliotekāres ir kļuvušas radošākas, atvērtākas, komunikablākas.

Bibliotēka kļuva atvērtāka, aktīvāka un piesaistīja daudz jauno ģimeņu, kuri aktīvi atbalsta arī citus bibliotēkas organizētos pasākumus. Par ģimenes lasītājiem kļuva dažādu paaudžu cilvēki: vecmāmiņas, vectētiņi, māmiņas un tēti, māsas un brāļi. Mērķis palielināt lasītāju skaitu un kļūt par ģimenes bibliotēku tika sasniegts.

Projekts ELRII-359 “Latvijas – Krievijas pierobežas pašvaldību vienotas kultūras un informācijas telpas un sadarbības tīkla veidošana izmantojot radošo literāri – māksliniecisko potenciālu” / “FORGET A HURRY”

Projekts ELRII-359 “Latvijas – Krievijas pierobežas pašvaldību vienotas kultūras un informācijas telpas un sadarbības tīkla veidošana izmantojot radošo literāri – māksliniecisko potenciālu” / “FORGET A HURRY”
Kārsavas novada, Viļānu novada un Šlisselburgas (Krievija) pilsētas pašvaldībās iesaistoties šo pašvaldību publiskajām bibliotēkām
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

Projekts sācies 08.05.2013. un ilga 18 mēnešus.

KĀ?

Izmantojot ES pārrobežu sadarbības programmas līdzekļus (“Estonia-Latvia-Russia cross border cooperation Programme within European Neighborhood and Partnership instrument 2007–2013”) Viļānu novada, Kārsavas novada un Šlisselburgas (Krievija) pilsētas pašvaldībās tika radītas vai atjaunotas infrastruktūras kultūras pasākumu organizēšanai un notika dzejoļu krājuma sastādīšana un izdošana, kurā tika publicēti visu minēto pašvaldību literātu un mākslinieku darbi.

Interneta vietnes (bloga) izveide, kurā, tikts periodiski, ievietota autoru literāri – mākslinieciskā jaunrade.

Dzejas dienas organizēšana izmantojot pašvaldību radošo potenciālu.

Jauniešu radošās nometnes organizēšana.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainīja?

Projekta mērķis: Viļānu novada, Kārsavas novada un Šlisselburgas pilsētas pašvaldību vienotas kultūras informācijas telpas un sadarbības tīkla izveidošana un attīstīšana izmantojot radošo literāri – māksliniecisko potenciālu, kā arī ciešākas sadarbības veicināšana starp Latvijas un Krievijas pierobežas pašvaldībām.

Kārsavas novadā līdz šim nav bijis savas literārās apvienības, tāpēc projekts deva iespēju literātiem satikties, iepazīt vienam otru, dalīties ar savām emocijām. Projekta rezultātā pilsētā tika uzbūvēta brīvdabas estrāde un bibliotēka ieguva datorus un multimediju iekārtas.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Interesanti pasākumi, tikšanās, iespēja turpmāk izmantot kvalitatīvu datortehniku.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Tika gūta pieredze starptautisku projektu realizācijā, radošu nometņu un konferenču organizācijā.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēkā izveidojās literātu kopa, kas arī turpmāk piedalās radošos pasākumos, kā arī iegūti sadarbības partneri citās pašvaldībās. Bibliotēka var izmantot jauno multimediju tehniku dažādu aktivitāšu realizēšanai.

INFO

Starptautiskā “Dzīvā bibliotēka”

Starptautiskā “Dzīvā bibliotēka”
Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

2015. gada 13. martā.

KĀ?

„Starptautisko dzīvo bibliotēku” Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā piedāvāja īstenot Rēzeknes atvērtā jauniešu centra „JACis”  brīvprātīgā Džordžiana no Rumānijas. Pasākuma īstenošanai tika izveidota  darba grupa no bibliotekāriem un jauniešu centra speciālistiem. „Dzīvās grāmatas” bija jaunieši no dažādām Eiropas valstīm un stāstīja par savas valsts kultūru, tradīcijām, izplatītākajiem stereotipiem un aizspriedumiem. Tā kā jaunieši pārsvarā runāja savā dzimtajā un vēl angļu valodā, tika organizētas „dzīvās vārdnīcas”, proti, jaunieši – tulki.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainījās?

Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, kad globalizācijas ietekmi jūt ikviens no mums, satiekot citzemju cilvēkus ar kultūratšķirībām, reliģisko dažādību un atšķirīgu  tradīciju bāzi, bieži vien vadāmies pēc savas jau izveidojušās pieredzes un sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem. Dzīvās  bibliotēkas mērķis -veicināt dialogu, mazināt aizspriedumus, lauzt sabiedrībā izveidojušos stereotipus un  caur „dzīvajiem stāstiem” iepazīt dažādu valstu kultūru un tradīcijas.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja dzirdēt vairāk kā 20 stāstus par Eiropas valstīm un ne tikai no Eiropas… Šis pasākums ir apliecinājums tam, ka bibliotēka var būt vieta ne tikai grāmatām un datoriem, bet arī komunikācijai, dažādu viedokļu apmaiņai. Lietotājs ieguva zināšanas nevis caur grāmatu, bet – stāstu. Pasākumā uzaicinātās „dzīvās vārdnīcas” varēja nostiprināt savas svešvalodu zināšanas.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Bibliotekāri guva lielisku pieredzi šādu pasākumu organizēšanā, jo tas  bija diezgan sarežģīts un komplicēts uzdevums. Ir iecere nākotnē organizēt dzīvo bibliotēku.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēka guva atpazīstamību caur masu medijiem gan Latvijas, gan vietējā mērogā, kā arī  ieguva jaunus sadarbības partnerus un draugus. Bibliotēka var būt lieliska vieta domu, ideju  un dažādu viedokļu apmaiņai.

INFO

Multimediji bibliotēkas publicitātei

Multimediji bibliotēkas publicitātei
Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā
Svetlana Onufrijeva, biblio@ludzasbiblio.lv, T. 65781194
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

2015. gada 7. un 23 .aprīlī.

KĀ?

  1. Ludzas novada pašvaldība 2015. gadā realizēja projektu “Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana”. Šī projekta ietvaros tika rīkota radošā darbnīca par multimediālās ekspozīcijas veidošanu Windows Movie Maker programmā. Radošās darbnīcas rezultātā tika izveidota īsfilma par Ludzā dzimušo, pasaulslaveno kinorežisoru Hercu Franku “Ludza ir mans sākums un mana laime”.
  2. Otrā īsfilma tapa sadarbībā ar Ludzas Bērnu un jauniešu centra videopulciņu “Ko lasa Ludzānieši”.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainījās?

Bibliotēkas novadpētniecības materiālu un grāmatu fonda popularizēšana, lasīšanas veicināšana.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Bibliotēkas lietotājiem neierastajā veidā tika reklamēti bibliotēkā esošie novadpētniecības materiāli un daiļliteratūra.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Pateicoties radošajai darbnīcai bibliotekāri apguva Windows Movie Maker programmu ar kuras palīdzību arī turpmāk varēs popularizēt GRĀMATU. Pašlaik top īsfilma par Ekziperī “Mazo princi”.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Pieaug bibliotēkas popularitāte jauniešu vidū (YouTube, kur izvietotas īsfilmas, 512 skatījumi). Tā ir ļoti laba iespēja kā popularizēt bibliotēku ne tikai savā pilsētā, bet arī ārpus tās.

INFO

TEREMOK, leļļu teātris

TEREMOK, leļļu teātris
Ludzas novada Istras pagasta bibliotēkā
Istras pagasta bibliotēkas vadītāja Jeļena Kreminska, jelena_kreminska@inbox.lv
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

2010. gada augustā.

KĀ?

Bibliotēkas vadītājas ideja par leļļu teātra izveidi guva atbalstu pašvaldības izsludinātajā Mazo kultūras projektu konkursā. Kā rezultātā tapa leļļu teātra atribūti. Sadarbībā ara bibliotēkas aktīvu tika izveidots tradicionālais leļļu teātris.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainīja?

Doma par šāda teātra izveidi pagasta bibliotēkā radās sakarā ar to, ka Istrā ir vidusskola un bērnudārzs, tas nozīmē,  ka ciematā ir daudz bērnu. Sakarā ar to, ka mēs atrodamies diezgan patālu no Ludzas un Rēzeknes, ne visiem vecākiem ir iespēja aizvest savus bērnus uz dažādiem pasākumiem, kas domāti bērniem, tāpēc mēs, kultūras darbinieki saviem spēkiem cenšamies iepriecināt vietējos bērnus.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Ik viens bibliotēkas apmeklētājs, izrādot iniciatīvu, var kļūt par leļļu teātra aktieri, kas ceļ pašapziņu, palīdz atbrīvoties no dažādiem kompleksiem vai arī vienkārši neizbraucot no pagasta var baudīt leļļu teātra izrādes.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Tika pilnveidotas  bibliotekāra radošās spējas, palielinājās komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēka vairākkārt piedalījās Starptautiskajā leļļu teātra festivālā Roķišķos (Lietuva), kā arī tika saņemts aicinājums uzstāties Ziemassvētku uzvedumā Londonā (Anglija). Tādā veidā tiek popularizēts bibliotēkas darbs pagastā, novadā, Latvijā un arī ārzemēs.

Palielinājās apmeklējumu skaits tieši bērnu un jauniešu vidū.

Mana pilsēta Balvi, galda spēle

Mana pilsēta Balvi, galda spēle
Balvu Centrālajā bibliotēkā
Ligita Pušpure, T. 26513337
Bibliotēku ideju tirgus 2015

KAD?

2012.–2015. gads.

KĀ?

Spēles dalībnieki – mazie Balvu pilsētas iedzīvotāji ceļo pa savu pilsētu, izmantojot karti.

Izgatavoti spēles priekšmeti – liela Balvu pilsētas karte ar 16 pieturām. Metamais kauliņš un ejamie kauliņi, žetoni, jautājumi (par Balvu pilsētas kultūras, vēstures, ģeogrāfiskajiem objektiem), mīklas par savu pilsētu, uz kuriem jāatbild apstājoties kādā konkrētā pieturā.

Puzles – Balvu pilsētas vietas (lai izšķirtu, kura komanda pirmā sāk spēli, jāsaliek puzle ar Balvu skatu un jāpasaka, kas tā ir par vietu Balvos).

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs?

Lai ieinteresētu mazos Balvu pilsētas iedzīvotājus par vietu, kurā dzīvojam, pārbaudītu zināšanas, nostiprinātu piederības sajūtu savai pilsētai.

Kas no tā mainījās?

Pārbaudot zināšanas, atklājās, ka mēs savas pilsētas iedzīvotāji arī daudz ko par savu pilsētu nezinām.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Informācijas sniegšana savam lietotājam, pielietojot atraktīvākas darba formas, kas ir pieņemamas un interesantas informācijas saņēmējam.

12347

ARHĪVS