Archive for the category: Bibliotēku ideju tirgus

KAD?

Projekts sācies 08.05.2013. un ilga 18 mēnešus.

KĀ?

Izmantojot ES pārrobežu sadarbības programmas līdzekļus (“Estonia-Latvia-Russia cross border cooperation Programme within European Neighborhood and Partnership instrument 2007–2013”) Viļānu novada, Kārsavas novada un Šlisselburgas (Krievija) pilsētas pašvaldībās tika radītas vai atjaunotas infrastruktūras kultūras pasākumu organizēšanai un notika dzejoļu krājuma sastādīšana un izdošana, kurā tika publicēti visu minēto pašvaldību literātu un mākslinieku darbi.

Interneta vietnes (bloga) izveide, kurā, tikts periodiski, ievietota autoru literāri – mākslinieciskā jaunrade.

Dzejas dienas organizēšana izmantojot pašvaldību radošo potenciālu.

Jauniešu radošās nometnes organizēšana.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainīja?

Projekta mērķis: Viļānu novada, Kārsavas novada un Šlisselburgas pilsētas pašvaldību vienotas kultūras informācijas telpas un sadarbības tīkla izveidošana un attīstīšana izmantojot radošo literāri – māksliniecisko potenciālu, kā arī ciešākas sadarbības veicināšana starp Latvijas un Krievijas pierobežas pašvaldībām.

Kārsavas novadā līdz šim nav bijis savas literārās apvienības, tāpēc projekts deva iespēju literātiem satikties, iepazīt vienam otru, dalīties ar savām emocijām. Projekta rezultātā pilsētā tika uzbūvēta brīvdabas estrāde un bibliotēka ieguva datorus un multimediju iekārtas.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Interesanti pasākumi, tikšanās, iespēja turpmāk izmantot kvalitatīvu datortehniku.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Tika gūta pieredze starptautisku projektu realizācijā, radošu nometņu un konferenču organizācijā.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēkā izveidojās literātu kopa, kas arī turpmāk piedalās radošos pasākumos, kā arī iegūti sadarbības partneri citās pašvaldībās. Bibliotēka var izmantot jauno multimediju tehniku dažādu aktivitāšu realizēšanai.

INFO

• http://shlb-library.livejournal.com/
• https://www.facebook.com/groups/615545845210752/

KAD?

2015. gada 13. martā.

KĀ?

„Starptautisko dzīvo bibliotēku” Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā piedāvāja īstenot Rēzeknes atvērtā jauniešu centra „JACis”  brīvprātīgā Džordžiana no Rumānijas. Pasākuma īstenošanai tika izveidota  darba grupa no bibliotekāriem un jauniešu centra speciālistiem. „Dzīvās grāmatas” bija jaunieši no dažādām Eiropas valstīm un stāstīja par savas valsts kultūru, tradīcijām, izplatītākajiem stereotipiem un aizspriedumiem. Tā kā jaunieši pārsvarā runāja savā dzimtajā un vēl angļu valodā, tika organizētas „dzīvās vārdnīcas”, proti, jaunieši – tulki.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainījās?

Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, kad globalizācijas ietekmi jūt ikviens no mums, satiekot citzemju cilvēkus ar kultūratšķirībām, reliģisko dažādību un atšķirīgu  tradīciju bāzi, bieži vien vadāmies pēc savas jau izveidojušās pieredzes un sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem. Dzīvās  bibliotēkas mērķis -veicināt dialogu, mazināt aizspriedumus, lauzt sabiedrībā izveidojušos stereotipus un  caur „dzīvajiem stāstiem” iepazīt dažādu valstu kultūru un tradīcijas.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja dzirdēt vairāk kā 20 stāstus par Eiropas valstīm un ne tikai no Eiropas… Šis pasākums ir apliecinājums tam, ka bibliotēka var būt vieta ne tikai grāmatām un datoriem, bet arī komunikācijai, dažādu viedokļu apmaiņai. Lietotājs ieguva zināšanas nevis caur grāmatu, bet – stāstu. Pasākumā uzaicinātās „dzīvās vārdnīcas” varēja nostiprināt savas svešvalodu zināšanas.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Bibliotekāri guva lielisku pieredzi šādu pasākumu organizēšanā, jo tas  bija diezgan sarežģīts un komplicēts uzdevums. Ir iecere nākotnē organizēt dzīvo bibliotēku.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēka guva atpazīstamību caur masu medijiem gan Latvijas, gan vietējā mērogā, kā arī  ieguva jaunus sadarbības partnerus un draugus. Bibliotēka var būt lieliska vieta domu, ideju  un dažādu viedokļu apmaiņai.

INFO

• Rēzeknē – pirmā starptautiskā “Dzīvā bibliotēka” : [par pasākumu Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkā] / sagat. Skaidrīte Svikša // Vietējā. – Nr.10 (2015, 13.marts), 5.lpp.
• Zuja, Aija.  Kad grāmata pati stāsta : [par pasākumu “Dzīvā bibliotēka” Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkā] / Aija Zuja // Rēzeknes Vēstis. – ISSN 1407-9488. – Nr.31 (2015, 17.marts), 2.lpp. – Tas pats krievu val. laikr. “Резекненские вести” Nr.31 (2015, 17.marts), 2.lpp.
• Šeršņova, Marija.  Впервые в Резекне – “Международная живая библиотека”! : [о мероприятии в Резекн. центр. гор.б-ке] / Мария Шершнева // Панорама Резекне. – ISSN 1407-9593. – N 10 (13 марта 2015), с.28.
• Starptautiskā „Dzīvā bibliotēka” Rēzeknē noslēgusies! // http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/paskumi/1539-starptautiska-dziva-biblioteka-rezekne-noslegusies
• Nāciet uz „Dzīvo bibliotēku”! // http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/paskumi/1530-naciet-uz-dzivo-biblioteku
• Rēzeknē darbosies starptautiskā “Dzīvā bibliotēka // http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/187795/rezekne-darbosies-starptautiska-dziva-biblioteka
• Rēzeknē pirmo reizi notiks pasākums “Dzīvā bibliotēka” // http://rezekne.pilseta24.lv/zina?slug=rezekne-pirmo-reizi-notiks-pasakums-dziva-biblioteka
• Renāte Lazdiņa. Jauniešus Rēzeknes bibliotēkā lasa kā dzīvās grāmatas // http://www.lsm.lv/lv/raksts/izklaide/dzive/jauniesus-rezeknes-biblioteka-lasa-ka-dzivas-gramatas.a121578/
• Rēzeknē norisināsies pasākums “Dzīvā bibliotēka” //
  http://news.lv/BNS/2015/03/11/rezekne-norisinasies-pasakums-dziva-biblioteka
• Rēzeknē vēl nebijusi starptautiskā „Dzīvā bibliotēka” // http://rezekneszinas.lv/
• Pasākums “Dzīvā bibliotēka” // https://www.biblioteka.lv/pasakums-dziva-biblioteka-articleitem-31262/
• Dzīvā bibliotēka // http://www.draugiem.lv/rezeknesbiblioteka/gallery/?pid=385821882

KAD?

2015. gada 7. un 23 .aprīlī.

KĀ?

1. Ludzas novada pašvaldība 2015. gadā realizēja projektu “Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana”. Šī projekta ietvaros tika rīkota radošā darbnīca par multimediālās ekspozīcijas veidošanu Windows Movie Maker programmā. Radošās darbnīcas rezultātā tika izveidota īsfilma par Ludzā dzimušo, pasaulslaveno kinorežisoru Hercu Franku “Ludza ir mans sākums un mana laime”.
2. Otrā īsfilma tapa sadarbībā ar Ludzas Bērnu un jauniešu centra videopulciņu “Ko lasa Ludzānieši”.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainījās?

Bibliotēkas novadpētniecības materiālu un grāmatu fonda popularizēšana, lasīšanas veicināšana.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Bibliotēkas lietotājiem neierastajā veidā tika reklamēti bibliotēkā esošie novadpētniecības materiāli un daiļliteratūra.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Pateicoties radošajai darbnīcai bibliotekāri apguva Windows Movie Maker programmu ar kuras palīdzību arī turpmāk varēs popularizēt GRĀMATU. Pašlaik top īsfilma par Ekziperī “Mazo princi”.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Pieaug bibliotēkas popularitāte jauniešu vidū (YouTube, kur izvietotas īsfilmas, 512 skatījumi). Tā ir ļoti laba iespēja kā popularizēt bibliotēku ne tikai savā pilsētā, bet arī ārpus tās.

INFO

• http://www.ludzasbiblio.lv/
• https://www.ludza.lv/
• Sociālie tīkli: YouTube, Facebook, Draugiem

KAD?

2010. gada augustā.

KĀ?

Bibliotēkas vadītājas ideja par leļļu teātra izveidi guva atbalstu pašvaldības izsludinātajā Mazo kultūras projektu konkursā. Kā rezultātā tapa leļļu teātra atribūti. Sadarbībā ara bibliotēkas aktīvu tika izveidots tradicionālais leļļu teātris.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainīja?

Doma par šāda teātra izveidi pagasta bibliotēkā radās sakarā ar to, ka Istrā ir vidusskola un bērnudārzs, tas nozīmē,  ka ciematā ir daudz bērnu. Sakarā ar to, ka mēs atrodamies diezgan patālu no Ludzas un Rēzeknes, ne visiem vecākiem ir iespēja aizvest savus bērnus uz dažādiem pasākumiem, kas domāti bērniem, tāpēc mēs, kultūras darbinieki saviem spēkiem cenšamies iepriecināt vietējos bērnus.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Ik viens bibliotēkas apmeklētājs, izrādot iniciatīvu, var kļūt par leļļu teātra aktieri, kas ceļ pašapziņu, palīdz atbrīvoties no dažādiem kompleksiem vai arī vienkārši neizbraucot no pagasta var baudīt leļļu teātra izrādes.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Tika pilnveidotas  bibliotekāra radošās spējas, palielinājās komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Bibliotēka vairākkārt piedalījās Starptautiskajā leļļu teātra festivālā Roķišķos (Lietuva), kā arī tika saņemts aicinājums uzstāties Ziemassvētku uzvedumā Londonā (Anglija). Tādā veidā tiek popularizēts bibliotēkas darbs pagastā, novadā, Latvijā un arī ārzemēs.

Palielinājās apmeklējumu skaits tieši bērnu un jauniešu vidū.

KAD?

2012.–2015. gads.

KĀ?

Spēles dalībnieki – mazie Balvu pilsētas iedzīvotāji ceļo pa savu pilsētu, izmantojot karti.

Izgatavoti spēles priekšmeti – liela Balvu pilsētas karte ar 16 pieturām. Metamais kauliņš un ejamie kauliņi, žetoni, jautājumi (par Balvu pilsētas kultūras, vēstures, ģeogrāfiskajiem objektiem), mīklas par savu pilsētu, uz kuriem jāatbild apstājoties kādā konkrētā pieturā.

Puzles – Balvu pilsētas vietas (lai izšķirtu, kura komanda pirmā sāk spēli, jāsaliek puzle ar Balvu skatu un jāpasaka, kas tā ir par vietu Balvos).

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs?

Lai ieinteresētu mazos Balvu pilsētas iedzīvotājus par vietu, kurā dzīvojam, pārbaudītu zināšanas, nostiprinātu piederības sajūtu savai pilsētai.

Kas no tā mainījās?

Pārbaudot zināšanas, atklājās, ka mēs savas pilsētas iedzīvotāji arī daudz ko par savu pilsētu nezinām.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Informācijas sniegšana savam lietotājam, pielietojot atraktīvākas darba formas, kas ir pieņemamas un interesantas informācijas saņēmējam.

KAD?

Sākta īstenot 2007. gadā un turpinās….

KĀ?

Viens no bibliotēkas pamatuzdevumiem ir krāt, sistematizēt un saglabāt informāciju par lokālo kultūrvidi, vēsturi, cilvēkiem un piedāvāt to lietotājiem pieņemamā veidā. Tāpēc 2007. gadā sākām veidot “Balvu rajona kultūrvēstures datu bāzi”. Datu bāze satur vairāk kā 1100 informācijas vienību par lokālo kultūrvidi, vēsturi, kolektīviem un personībām, taču darbs katru gadu tiek sistemātiski turpināts. Šobrīd tā sastāv no 9 sadaļām – Personības, Kultūrvēstures objekti, Katoliskā tradicionālā mūzika un tās kopēji, Kultūras iestādes, Kolektīvi un pasākumi, Tūrisma objekti, Projekti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, Balvu reģiona Enciklopēdija, Laikraksta “Vaduguns” arhīvs.

KĀPĒC?

Kāpēc tas bija vajadzīgs? Kas no tā mainījās?

Modernās tehnoloģijas pavēra iespēju saņemt informāciju attālināti, tāpēc bibliotēka gāja pretī savam lietotājam, izveidojot datu bāzi ar šobrīd jau 1100 vienībām.

Ko tas mainīja lietotājiem?

Deva iespēju meklēt un atrast informāciju e-vidē.

Ko tas mainīja bibliotekāriem?

Sakārtota un sistematizēta informācija par Balvu reģiona kultūrvēsturi digitālā veidā.

Ko tas mainīja bibliotēkai?

Pārliecinoša sajūta, ka padarītais ir vajadzīgs un pieejams lietotājam. Apliecinājums tam ir piemērs, pievienots, jauns ieraksts par personu pēc pievienošanas datu bāzei 14 dienu laikā skatīts 26 reizes. Skatītākais ieraksts 5520 reizes pievienots 2009. gadā.

INFO

• http://www.balvurcb.lv/kb/