Latvijas Bibliotekāru biedrības konkursa „Gada bibliotekārs 2016” nominācijā – par izcilu sniegumu mūžizglītības pasākumu īstenošanas jomā, kas saistīta ar iedzīvotāju izglītošanu, kompetenču paaugstināšanu, kapacitātes celšanu un iedvesmošanu, laureātu šogad izraudzīta Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa.
Darbs ar desocializācijas riskam pakļautiem cilvēkiem
Laimdota Ozoliņa veic darbu ar grupām, kas ir visvairāk pakļautas desocializācijai – gados veci cilvēki un ne tikai. Laimdota regulāri dodas ciemos pie pensionāru apvienībām, dāmu klubiņa un represēto biedrības, lai stāstītu par Bauskas vēsturi, aktuāliem literātiem un savu stāstījumu papildina ar vizuālo materiālu, fotoattēliem, videomateriāliem, dziesmām. Seko arīdzan atgriezeniskā saite – apvienību dalībnieki ir aktīvi bibliotēkas pasākumu apmeklētāji.
Tostarp ir arī bērni un jaunieši, kas nāk no speciālās internātpamatskolas kaimiņnovadā. To aktivitātes pavasara Viļa dienās muzejmājā „Lejenieki” ir rosīgas, zinātkāras un reiz pat pie viņiem skolā ciemojās īsts Vilis Plūdonis (Laimdota) ar zaķu mammu, kas bērnos raisīja neviltotu pārsteigumu – vai tad rakstnieks ir dzīvs?
Iedzīvotāju izglītošana
Ir grūti izvērtēt, cik gan daudz cilvēku apmeklējuši Laimdotas rīkotos tematiskos pasākumus, taču daudzi no tiem nāk atkārtoti, kas ir kā neoficiāla zīme, ka pasākumi ir interesanti. 2016. gadā Laimdotas gādībā tapa vairāki tematiskie pasākumi, piemēram:
- Decembrī ikviens tika gaidīts Ziemassvētku ieskaņu vakarā, lai tematiskā pasākumā „Balts sniedziņš snieg uz skujiņām…” ar Jāņa Poruka dzeju, piparkūkām un svētku dziesmām folkloras kopas „Trejupe” izpildījumā sāktu gaidīt svētku brīnumu!
- Septembrī izskanēja aicinājums atklāt sev dzeju! Dzejas stunda „Mēs nākam no Zemgales…” tika veltīta dzejniekam un novadniekam Knuta Skujenieka 80 gadskārtā. Saules dārzā tikās pieredzējušie Bauskas Tautas teātra aktieri, skolu audzēkņi, iedzīvotāji.
- Martā bibliotēkā tika svinēta Plūdoņa dzimšanas diena! Bibliotēkas apmeklētājus un lasītājus sagaidīja mini konkursiņi par Plūdoni un Latviju, A. Linkevičas akvareļu izstāde, folkloras kopa „Laukam pāri”, Bērnu žūrijas skolēnu priekšnesums, Bauskas pilsētas pamatskolas skolēnu filmiņu demonstrācija par Plūdoni, kā arī pavasarīgi sveicieni – plaucēti bērzu zariņi pūpoliņi, sēklas un zaķu končas jeb sagriezti burkāni!
- Februārī atmiņā tika atsaukts Jānis Akuraters un viņa darbos klusi paustā mīlestība. Februāris pasaulē ir atzīts par mīlestības mēnesi, bet kā mīl latvieši? Ar izauklētu klusumu, kas vien nereti nevaldāmi izvirst, aicināja Bauskas Centrālā bibliotēka un Bauskas Valsts ģimnāzija.
Jaunieši zina par rakstnieku-jubilāru veikumu un iesaistās
Bauskas Centrālās bibliotēkas tematiskos pasākumus ikreiz pavada bērnu un jauniešu balsis, kas nenotiktu bez Laimdotas sadarbības ar visām Bauskas vispārējām izglītības iestādēm. Jaunieši ne tikai lasa godināto rakstnieku dzeju, izspēlē ainas no to daiļdarbiem, bet lasa arī savu dzeju, piemēram, Dzejas dienās, kuru viesis pērn bija apaļgades jubilārs Knuts Skujenieks. Viens no skolēnu bagātākajiem pasākumiem pērn bija Annai Brigaderei veltītais pasākums, kas ar priekšnesumiem pulcēja četru skolu skolēnus, tostarp arī ārpus Bauskas esošas skolas izglītojamos. Bērni un jaunieši ne tikai lasa, izspēlē un interpretē autorus dažādos uzvedumos, bet arī kārtīgi izskrienas! Te nu jāmin Viļa dienas „Lejeniekos”, kad Viļa Plūdoņa dzimtās mājas sētā, kas nu jau krietnu laiku ir muzejmāja, tiek vārīta skābeņu zupa, iets rotaļās un risināti atjautības uzdevumi. Bērnu un jaunieši krāj dažādotu literāro pieredzi.
Līdzcilvēki dalās ar sev piederošām vēstures liecībām
Ne viens vien novadpētniecības disks tapis ar līdzcilvēku iesaistīšanos – fotogrāfiju atnešanu, ļaušanu tās ieskanēt, pavadošu stāstu izklāstīšanu. Cilvēku iesaistīšanas jo īpaši manāma to disku materiāla tapšanā, kas stāsta par Bauskas laika ritējumu dažādas iestādēs vai cilvēku pulciņos, piemēram, par Bauskas 11. ceļa daļu vai sporta aktīvistu pulku. Pērn tapis papildinājums diska sērijai „Trejupju pilsētā”, kas jo īpaši nozīmīgi, akcentējos Bauskas pilsētas identitāti, savdabīgo lokāciju, arīdzan cilvēku piederību šai vietai. Jauntapušie diski tiek prezentēti tiem veltītos pasākumos, kad paldies vārds tiek teikts tiem, kuri bijuši atsaucīgi un iesaistījušies materiāla tapšanā.
Kopīgiem spēkiem atrod dzimtas relikvijas
Pērnā gada rudenī viena no pēcpusdienām tika veltīta nepelnīti aizmirstam gleznotājam, novadniekam Arnoldam Nulītim viņa 120. jubilejā. Šo pasākumu pavadīja jaunu sadarbības partneru iesaistīšanās un kāda pavisam negaidīta un sirsnīga atkalsatikšanās. Sadarbībā ar mākslas biedrību „Meistars Gothards” un Bauskas muzeju, bija izveidota 16 A. Nulīša oriģinālgleznu ekpresizstāde. Tostarp Bauskā atgriezās glezna „Irēne”, kas nejauši tika paglābta no pārdošanas. Ar vietējā laikraksta starpniecību tika sākts meklēt „Irēnes” modeli, zināms, ka vidusskolnieci, baušķenieci. Un atrasts! Mākslas darbā redzamās meitenes Irēnes Zeidaks radinieces piedzīvoja atkalredzēšanos gleznā ar savu māti un vecmāmiņu. Viņuprāt, šī glezna ar dzimtas priekšgājēju bija zudusi un saglabājusies vien kā liecība uz kādā žurnāla vāka. Tagad ģimenei sarūpēta glezna kopija, savukārt Bauska muzejā turpmāk glabāsies tāds oriģināls. Izmantojot sociālos tīklus, A. Nulīša līdzcilvēku un dzīves gaitu izzināšanā iesaistījās arī Toronto Dievturu draudze.
Politiski represēto kluba „Rēta” priekšsēdētājs Jānis Zemtautis: „L. Ozoliņa izjūt lielu atbildību pret klausītājiem un pietāti pret vēstījuma varoņiem, uzrunā un aicina piedalīties tos novadniekus, kuri ir mūsu vidū, kā Knuts Skujenieks, Uldis Dumpis, Lāsma Kugrēna, kā arī sameklē jau aizgājušo tuviniekus, draugus, laikabiedrus, kas spilgtina sarīkojumus. Tas viss nav paveicams obligātajās darba stundās, tas paģēr iedziļināšanos gan apskatāmajā laikā, gan personībās.
Ozoliņa pieskārusies arī mūsu tautas vēsturē sāpīgajiem notikumiem – deportācijām un nacionālo partizānu likteņiem. Regulārajās tikšanās reizēs ar Bauskas politiski represēto kluba „Rēta” dalībniekiem viņa aicina iesniegt fotogrāfijas un stāstījumus par izsūtījuma un ieslodzījuma gadiem, jau tapuši vairāki diski, kas ne reizi vien prezentēti dažādās auditorijās.”
Latvijas Bibliotekāru biedrība lepojas ar Gada bibliotekāru 2016 – Laimdotu Ozoliņu!
Papildus informācija:
Balva „Gada bibliotekārs 2016” tiek pasniegta, lai izteiktu atzinību Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedriem, izceļot pārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāru devumu, kas spējis iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāro sabiedrību kopumā. Kandidātus pēc konkursa nolikuma kritērijiem vērtēja no LBB valdes locekļiem un Latvijas bibliotēku nozares pārstāvjiem izveidota komisija.
Konkursa „Gada bibliotekārs 2016” laureāti tika paziņoti un sveikti Latvijas bibliotēku festivāla laikā – svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 2017. gada 24. aprīlī, kuru Latvijas Bibliotekāru biedrība organizēja kopīgi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrību.
Pasākumu atbalstīja LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Eco Baltia. Apbalvošanas ceremoniju vadīja Ojārs Rubenis, muzikālo noskaņu radīja Jēkabs Nīmanis, Varis Piņķis, Andis Klučnieks.
