Mūsu ziņas

Sākums / Mūsu ziņas

LBB aicinājums par vienotu Latvijas bibliotēku pieeju krājuma komplektēšanai kara laikā

26.05.2025

Latvijas Bibliotekāru biedrība aicina bibliotēku profesionāļus būt vienotiem, aizstāvēt demokrātiskas vērtības un rīkoties atbildīgi, veidojot bibliotēku krājumus šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Diskusijas par šo jautājumu turpināsies, un Latvijas Bibliotekāru biedrība apņemas aktīvi iesaistīties vienotas, ētiski pamatotas un profesionāli atbildīgas nostājas veidošanā sadarbībā ar visiem nozares pārstāvjiem. LBB aicina ikvienu bibliotekāru dalīties pārdomās, pieredzē un kļūt par aktīvu partneri šī jautājuma tālākā risināšanā.

LBB_AicinajumsDownload
PIEVIENOTIES AICINĀJUMAM ŠEIT!

AICINĀJUMAM PIEVIENOJUŠIES:

  1. Rūta Bokta, LBB priekšēdētāja
  2. Evija Vjatere, LBB valdes locekle
  3. Baiba Īvāne, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  4. Linda Langenfelde, LBB, Jelgavas pilsētas bibliotēka
  5. Aija Jankava, LBB, Olaines 1. vidusskolas bibliotēka
  6. Elīna Veļa, LBB Bibliotēku mārketinga sekcijas vadītāja
  7. Daiga Orbidāne, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  8. Maruta Birzniece, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  9. Iveta Berga, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  10. Inita Vilcāne, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  11. Evita Gleizde, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  12. Igeta Gredzena, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  13. Inita Siņica, LBB, Salaspils novada bibliotēka
  14. Laura Siliņa, Salaspils novada bibliotēka
  15. Maija Gailuma, Salaspils novada bibliotēka
  16. Ilze Zariņa, Salaspils novada bibliotēka
  17. Santa Stikute, Salaspils novada bibliotēka
  18. Laura Ozoliņa, Salaspils novada bibliotēka
  19. Olga Kronberga, LBB
  20. Ilona Budule, Valmieras bibliotēka
  21. Egita Šaicāne, Valmieras bibliotēka
  22. Aelita Ramane, LBB
  23. Iveta Ozoliņa, Alūksnes novada bibliotēka
  24. Rudīte Kļaviņa, Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka
  25. Inga Daudze, Birzgales pagasta bibliotēka
  26. Inga Zalgaucka
  27. Aiga Pone, Ziru bibliotēka
  28. Daiga Puķīte, Madonas novada bibliotēka
  29. Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēka
  30. Ilvija Ķimse, LBB, Jērcēnu pagasta bibliotēka
  31. Gunita Penka, Valmieras novada Ramatas pagsta bibliotēka
  32. Ilona Driksne
  33. Kristīne Vilsone, Aizkraukles novada centrālā bibliotēka
  34. Dace Madalāne, Liezēres pagasta bibliotēka
  35. Anita Zūna, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
  36. Dace Lubāne, Gulbenes novada bibliotēkas struktūrvienība “Galgauskas pagasta bibliotēka”
  37. Ināra Borovska
  38. Antra Paegle, Bērzaines pagasta bibliotēka
  39. Silva Vucena, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
  40. Margarita Marcinkeviča Saldus novada bibliotēka
  41. Sanita Silirova Alūksnes novada bibliotēka struktūrvienība “Mārkalnes bibliotēka”
  42. Anita Stiere
  43. Vingra Bērtiņa, Palsmanes bibliotēku
  44. Inga Grote, Sausnējas pagasta bibliotēka
  45. Sarmīte Meļķe, LBB
  46. Daiga Rubene, Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka
  47. Linda Āle, ANB struktūrvienība “Māriņkalna bibliotēka”
  48. Inese Rumpa, Ugāles bibliotēka
  49. Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēka
  50. Lilita Cimdiņa, Praulienas pagasta bibliotēka
  51. Ilona Dementjeva, RTU ZB
  52. Rita Bogdanova, Latvijas Nacionālā arhīva bibliotēka
  53. Laura Ose
  54. Evelīna Januševska, TSI
  55. Brigita Ālere, RTU Zinātniskā bibliotēka
  56. Elīna Horna
  57. Dace Grele
  58. Maruta Birzniece, Salaspils novada bibliotēka
  59. Baiba Logina
  60. Ina Balaņuka
  61. Anita Šābele
  62. Nora Ceriņa, LBB biedrs
  63. Solvita Lībere
  64. Inga Buholca, LBB, Ozolnieku pagasta bibliotēka
  65. Daina Baltā
  66. Gunita Kulmane, Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēka
  67. Inita Lejiņa
  68. Regīna Deksne, Jelgavas novada Vilces pagasta Vilces bibliotēka
  69. Elizabete Lapteva, Gulbenes novada bibliotēka
  70. Sandra Krūmiņa, Platones pagasta bibliotēka
  71. Lāsma Zariņa, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  72. Velga Ločmele, Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienība Jaunannas bibliotēka
  73. Andra Poota, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  74. Broņislava Sauka, LBB biedrs
  75. Maija Rubauska, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  76. Inita Daube, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  77. Rita Alkšbirze
  78. Inese Prancīte, Valgundes pagasta Tīreļu bibliotēka
  79. Gunta Savicka, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  80. Skaidrīte Svetiņina, Sproģu bibliotēka
  81. Daina Girvaite, Kuldīgas Galvenā bibliotēka
  82. Krista Karabeško, Ventspils bibliotēka
  83. Veronika Papaurele
  84. Madara Kušnere, Variņu bibliotēka, Smiltenes novadā
  85. Dace Auriņa, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  86. Agita Žīgure
  87. Ieva Kokareviča
  88. Mārīte Krūze, Ugāles bibliotēka
  89. Ilze Aizsila, Mārupes novada bibliotēka
  90. Inese Rumpa, Ugāles bibliotēka
  91. Gita Vesere
  92. Aiva Grudule, Babītes bibliotēka
  93. Rea Vovere, Aizkraukles novada Sērenes pagasta bibliotēka
  94. Jurģis Īvāns, Latvijas Nacionālā Bibliotēka
  95. Līga Lācīte, LBB Sēlijas nodaļas biedrs
  96. Ieva Punka, Jaunolaines bibliotēka
  97. Liene Apsīte, Mazsalacas pilsētas bibliotēka
  98. Anita Zača
  99. Santa Gudža, Bauskas Centrālā bibliotēka
  100. Māra Kuļikauska, Bauskas Centrālā bibliotēka
  101. Aelita Biķerniece, Bauskas Centrālā bibliotēka
  102. Inta Šalme, Mazcenas bibliotēka
  103. Solvita Čipa, Mazcenas bibliotēka
  104. Sanita Lārmane, Smiltenes novada bibliotēka
  105. Inta Mežule, Smiltenes novada bibliotēka
  106. Ērika Pelcere
  107. Dace Frinda, Zorģu bibliotēka
  108. Santa Trokša, Ziemeļu bibliotēka
  109. Anita
  110. Egita Kalniņa, LBB, Kocēnu pagasta Rubenes bibliotēka
  111. Elva Guste
  112. Daiga Miglava
  113. Solvita Štekerhofa, Ventspils bibliotēka
  114. Sanita Dzikoviča, Jēkabpils novada Lones bibliotēka
  115. Emīls Rotgalvis, LNB BAC
  116. Madara Dzene, Pelču pagasta bibliotēka
  117. Līga Vītola, Valmieras bibliotēka
  118. Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālā bibliotēka
  119. Elīna Lilenblate-Kleina, Limbažu novada Galvenā bibliotēka
  120. Mārīte Purmale, Viļķenes bibliotēka
  121. Diāna Remese, Limbažu novada Galvenā bibliotēka
  122. Aija Lošaka
  123. Sarmīte Frīdrnfelde, Alojas bibliotēka
  124. Maija Strazda, Bukaišu bibliotēka
  125. Sanita Kānīte
  126. Rita Lavendele, Skultes bibliotēka
  127. Zigrida Knostenberga, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
  128. Ramona Kristvalde, Pļaviņu bibliotēka
  129. Rasa Hibšmane
  130. Aleta Kalniņa, Vidrižu bibliotēka
  131. Ričards Edijs Štibe, Valmieras bibliotēka
  132. Irina Briede
  133. Linda, Limbažu novada Galvenā bibliotēka
  134. Gunta Grundmane, Kuldīgas Galvenā bibliotēka
  135. Valentīna Kukule, Lādezera bibliotēka
  136. Liene Viļuma
  137. Sanita Jurkāne, Gulbenes novada bibliotēka
  138. Ineta Brašus, E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēka
  139. Dita Marianna Lapiņa, Birzuļu bibliotēka
  140. Līga Borozdina
  141. Inese Paia, Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienība Liepnas bibliotēka
  142. Silvija Štokne, Lizuma pamatskolas bibliotēka
  143. Ina Balaņuka, Alūksnes novada bibliotēka
  144. Antra Vasiļevska, Kokneses bibliotēka
  145. Zane Drozdova, Alūksnes novada bibliotēka
  146. Anita zača, Alūksnes novada bibliotēka
  147. Maija Bleiferte, ANB struktūrvienība Veclaicenes bibliotēka
  148. Beatrise Švēde
  149. Dāgs Fjodorovs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs
  150. Īrisa Apše
  151. Inta Plivna
  152. Iveta Udrase, ANB struktūrvienība “Jaunlaicenes bibliotēka”
  153. Jolanta Zirne, Smiltenes novada bibliotēka
  154. Elīna Jurberga, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
  155. Daina Baltā, Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienība “Malienas bibliotēka”
  156. Ingrīda Irbe, Ozolnieku pagasta bibliotēka
  157. Anete Brāle
  158. Anita Auniņa, Sedas pilsētas bibliotēka
  159. Larisa Batkauske, Jelgavas novada Sesavas pagasta Bērvircavas bibliotēka
  160. Ina Bosakova, Dāviņu pagasta bibliotēka
  161. Liene Kainaize, LBB biedrs
  162. Kristīne Deksne LBB, LNB
  163. Kristīne Vilsone
  164. Evita Hofmane, Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēka
  165. Andra Poota, Jelgavas Pilsētas bibliotēka
  166. Dace Labdzere, Gaismu bibliotēka, LBB
  167. Rita Kovala, Vecumnieku pagasta bibliotēka
  168. Kaspars Bērziņš, Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēka

Pēdējā ieraksta atjaunināšana 2025. gada 24. novembrī

Atskats uz Baltijas bibliotekāru kongresu (CoBal2025) Kauņā

29.12.2025

2025. gada 1.–4. decembrī Solvita Štekerhofa kopā ar Aiju Jankavu, Aivu Avotu-Zalsteri un LNB kolēģēm Eviju Vjateri, Anitu Veckalni devās uz Kauņu, kur norisinājās Baltijas bibliotekāru kongress – pasākums, kas reizi piecos gados pulcē bibliotekārus no visas Baltijas jūras reģiona. Šogad kongresā piedalījās ne tikai Baltijas valstu bibliotekāri, bet arī kongresa dalībnieku vidū bija arī kolēģi no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Ukrainas. Atklāšanas runas un konferences zāles “Alfa” lasījumi skatāmi šeit: https://www.youtube.com/watch?v=CHK7whGCx3A&t=773s

Fotogrāfs:  Gintaras Lukoševičius

1. decembris bija pirmskongresa diena, kad bija iespēja iepazīt Kauņas bibliotēkas. Apmeklējām Kauņas pilsētas Vinca Kudirkas publisko bibliotēku, kur uzzinājām par emociju bibliotēkas koncepciju, kas vērš uzmanību uz lasītāju emocionālo labsajūtu; apskatījām unikālu “grāmatu seifu”, kas daudzus gadus bija aizslēgts un tikai nesen atvērts; ieraudzījām senu grāmatu kolekciju dažādās valodās, kas šajā seifā glabājās ilgu laiku un tagad atkal ir pieejama pētniecībai un lasītājiem. Pēc tam apmeklējām 2024.gadā atjaunoto Kaunas apgabala publisko “Ozolu birzs” bibliotēku (eng. – Kaunas County Public Oak Grove Library), kur piedalījos “Bibliotēkas – mūžizglītības pratības līderes. Baltijas valstu manifests” apspriešanā. Vairāk par pašu manifestu var lasīt šeit: https://cobal25.lbd.lt/manifesto/

2.–3. decembris bija kongresa galvenās dienas

Kongresa galvenās dienas norisinājās Radisson Hotel Kaunas, kur šī gada centrālā tēma bija bibliotēku loma sabiedrības mūžizglītības pratības stiprināšanā. Kongresā tika aplūkoti ļoti plaši jautājumi: lasītprasme un rakstītprasme, lasīšanas izpratne, kritiskā domāšana, datoru, informācijas un medijpratība, pilsoniskā līdzdalība un demokrātiskās kompetences.

Daudzie dažādu valstu piemēri palīdzēja saprast, ka mūsu reģionā bibliotekāri strādā ar līdzīgiem izaicinājumiem, un tieši tāpēc bibliotekāriem ir tik vērtīgi satikties, dalīties un iedvesmoties cits no cita.

4. decembris – Viļņa un Lietuvas Audiosensorā bibliotēka (liet. Lietuvos audiosensorinė biblioteka)

Pēdējā kongresa dienā ar vilcienu devāmies uz Viļņu, kur bija iespēja apmeklēt vairākas bibliotēkas. Solvita Štekerhofa izvēlējās Audiosensoro bibliotēku, kas pārsteidza ar pārdomātiem pieejamības risinājumiem – bibliotēka ir ļoti labi aprīkota, mūsdienīga un pielāgota cilvēkiem ar dažādām vajadzībām. Telpas ir pārdomātas, tehniskais nodrošinājums — augstā līmenī, radot pieejamu un iekļaujošu vidi visiem lasītājiem.

Šī pieredze atgādināja, cik nozīmīga ir pieejamība un kā moderni risinājumi var atvērt bibliotēku daudz plašākai auditorijai.

Kongresa nozīme

Baltijas bibliotekāru kongress stiprina vienotību starp Baltijas jūras reģiona bibliotekāriem, palīdz būt atbalstam citam citam, iedvesmo jaunām idejām un projektiem, paplašina redzesloku un profesionālās prasmes.

Visa Latvijas delegācija ir priecīga būt daļa no šīs kopienas.

Nākamais Baltijas bibliotekāru kongress notiks pēc pieciem gadiem Latvijā, un tas būs īpaši nozīmīgs — kongress svinēs savu 100 gadu jubileju.

Jau nākamgad Latvijā sāksim domāt arī par jauno speciālistu semināru, kas būs nozīmīgs ieguldījums nākamās bibliotekāru paaudzes attīstībā.

Priekšā daudz darāmā, bet arī daudz iedvesmas.

Vairāk fotogrāfiju skatāmas LBB Flick kontā: https://flic.kr/s/aHBqjCF9Zz

Bibliodomas ziedošanas akcijas rezultātā iegādāti 353 grāmatu eksemplāri!

17.12.2025

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) projekta “Bibliodoma” ietvaros no 2025. gada 13. oktobra līdz 18. novembrim organizēja ziedošanas akciju, aicinot Latvijas bibliotekāru saimi un visus bibliotēku draugus sniegt atbalstu divām drosmīgām Ukrainas publiskajām bibliotēkām, kuras atrodas tieši uz frontes līnijas – Harkivas apgabala Kupjanskas rajona Ševčenkivskas ciema publiskajai bibliotēkai un Sumi apgabala Černečinas ciema publiskajai bibliotēkai.

Abām bibliotēkām ir nepieciešams papildināt savus krājumus ar jaunu, aktuālu literatūru ukraiņu valodā. Krājumi pēdējā laikā ir pārskatīti un attīrīti no agresorvalsts literatūras, taču, karadarbības un ierobežoto finanšu dēļ, jaunu grāmatu iegāde ir kļuvusi ļoti sarežģīta. Šīs bibliotēkas vietējiem iedzīvotājiem kalpo kā droša vieta, kur nostiprināt savu identitāti, lasot ukraiņu valodā, saņemt emocionālu atbalstu un piedzīvot kopības sajūtu.

Pateicoties Latvijas bibliotekāru un bibliotēku draugu atsaucībai, akcijas laikā tika saziedoti 4426 EUR. Projekta komanda izsaka sirsnīgu pateicību ikvienam ziedotājam par ieguldījumu Ukrainas bibliotēku stiprināšanā. Paldies!

Liels paldies par atbalstu Artemam  Čuiko, “Ukraiņu grāmatnīcas” Rīgā (UA Books ua-books.eu) dibinātājam, par pasūtījuma komplektēšanu un nosūtīšanu uz bibliotēkām, atbilstoši bibliotēku sagatavotajam nepieciešamo grāmatu sarakstam. LBB veica abu bibliotēku rēķinu apmaksu no saziedotajiem līdzekļiem. Kopumā tika iegādāti 162 grāmatu nosaukumi 353 eksemplāros. Grāmatu sarakstos iekļauti arī latviešu autoru – Rasas Bugavičutes-Pēces, Jāņa Akuratera un Māras Zālītes darbi, kas tulkoti ukraiņu valodā. Tas ir būtisks apliecinājums Latvijas literatūras starptautiskajai vērtībai un vienlaikus simboliska solidaritātes saikne starp Latvijas un Ukrainas bibliotēku kopienām.

Pirmā daļa grāmatu pasūtījuma ir ceļā!

Bibliodomas komanda vēlreiz pateicas visiem, kuri piedalījās ziedojumu akcijā un palīdzēja Ukrainas bibliotēkām turpināt savu darbu – stiprināt sabiedrību un uzturēt gaismu laikā, kad tā īpaši nepieciešama. Jau Ziemassvētkos šo bibliotēku lietotāji varēs saņemt jaunas grāmatas! Šis ir īsts svētku brīnums un lieliska dāvana – iespēja lasīt ukraiņu valodā! Bibliodomas projekts tiks turpināts arī nākamgad, ļoti ceram, ka spēsim atbalstīt vēl kādu bibliotēku. Bibliodomas uzdevums ir ne tikai vākt ziedojumus izvēlētajam mērķim, bet arī izglītot bibliotekāro sabiedrību, rosināt nozarei aktuālu jautājumu apspriešanu, dalīties ar noderīgiem resursiem un pieredzi. 

Mēs ļoti vēlētos, lai tas notiktu jau miera apstākļos, nevis kara ēnā.

Noskaidrota titula “Gada bibliotekārs Zemgalē 2025” ieguvēja

05.12.2025

2025. gada 12. novembrī Dobeles pilsētas Kultūras namā norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales nodaļas bibliotekāru rudens seminārs “Vārda spēks, kas iedvesmo rītdienai”, kuru šogad organizēja Dobeles novada Centrālā bibliotēka. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 apmeklētāju.

Semināru ar uzrunām atklāja Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Lana Volante, Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka un Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un sociālajā jomā Edgars Gaigalis, uzsverot bibliotēku un bibliotekāru lomu sabiedrības izglītošanā, kopienu attīstībā un kultūras vērtību saglabāšanā.

Semināra dalībniekiem bija iespēja dzirdēt divus saturīgus un iedvesmojošus priekšlasījumus.

Dr. phil., zinātniskā līdzstrādniece LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā un rakstniece Linda Apse ar izzinošu lekciju “Lasīšanas un rakstīšanas ietekme uz domāšanas veidu un kvalitāti: zinātnē un pieredzē balstītas atziņas”. Lektore analizēja lasīšanas ieradumu ietekmi uz kritisko domāšanu, valodas attīstību un radošumu, kā arī iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem un praktiskiem secinājumiem par lasīšanas ietekmi uz kognitīvo attīstību.

Aktieris Vilis Daudziņš ar savu priekšlasījumu papildināja semināra noskaņu, iedvesmojot dalībniekus ar profesionālo pieredzi, ar savām pārdomām par vārda spēku, stāstījuma nozīmi un radošo domāšanu. Semināra apmeklētājiem bija iespēja arī nedaudz ielūkoties aiz teātra priekškara.

Gada bibliotekārs Zemgalē 2025 ceremonija

Pasākuma kulminācija bija LBB Zemgales nodaļas gada balvas “Gada bibliotekārs Zemgalē 2025” pasniegšanas ceremonija. Šogad balva tika pasniegta jau devīto reizi, un nākamgad atzīmēsim balvas jubilejas gadu!

Kopumā balvai tika pieteiktas 11 kandidātes, tomēr konkursa nolikumam atbilda 10 pieteikumi. Izvirzītās kandidātes pārstāvēja visus trīs Zemgales novadus.

Dobeles novads:

  • Gita Čigāne, Bites bibliotēkas vadītāja
  • Daina Veinberga, Annenieku bibliotēkas vadītāja
  • Gundega Strazda, Jaunbērzes bibliotēkas vadītāja

Jelgavas novads:

  • Inga Buholca, Ozolnieku pagasta Ozolnieku bibliotēkas vecākā bibliotekāre
  • Larisa Batkauske, Valgundes pagasta Valgundes bibliotēkas vadītāja
  • Andra Poota, Jelgavas Pilsētas bibliotēkas novadpētniecības speciāliste
  • Baiba Karčevska, Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēkas “Zinītis” vadītāja

Bauskas novads:

  • Rita Kovala, Vecumnieku pagasta bibliotēkas vadītāja
  • Inese Paviļone, Vecsaules pagasta Jaunsaules bibliotēkas vadītāja
  • Anita Šveda, Viesturu pagasta Bērsteles bibliotēkas vadītāja.

Izvērtēt pretendentus tika uzrunāta neatkarīgu ekspertu žūrija, kas sastāvēja no pieredzējušiem bibliotēku nozares pārstāvjiem:

  • Rūta Bokta, Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja.
  • Daina Girvaite, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītāja.
  • Daiga Puķīte, Madonas novada bibliotēkas metodiskā darba vadītāja.
  • Mārtiņš Lagzdons, Kursīšu pagasta bibliotēkas-informācijas centra vadītājs.
  • Astra Pumpura, Ventspils bibliotēkas direktore.

Šajā gadā žūrija lēma piešķirt simpātiju balvas:

  • Larisai Batkauskei – Valgundes pagasta Valgundes bibliotēkas vadītājai
  • Baibai Karčevskai – Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēkas “Zinītis” vadītājai.

Titulu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2025” žūrija  piešķīra Andrai Pootai, Jelgavas Pilsētas bibliotēkas novadpētniecības speciālistei. Balvā Andra saņēma īpaši šim notikumam izgatavotu mākslinieces Asnates Zuteres stikla balvu.

Andra Poota ir izcila novadpētniece, kurai piemīt spēja ieraudzīt un izcelt Latvijas kultūrvēstures pērles un dārgumus. Viņa prot ar šīm vērtībām dalīties saistošā, iedvesmojošā un emocionāli bagātā veidā. Viņas vadībā 2025. gadā Jelgavā tika organizēti daudzpusīgi pasākumi, iesaistot dažādas paaudzes un daudzinot Jelgavas kultūrvēstures mantojumu un personības.

Organizēts “Aspazijas un bibliotēkas draugu simpozijs” – īpaša tikšanās vieta atklātām sarunām, pārdomām un neparastiem viedokļiem.

Lai popularizētu Aspazijas personību un daiļradi jaunākās paaudzes vidū, Andra sagatavoja un īstenoja izglītojošu spēli “Iepazīsti Aspaziju!”, kas veicināja skolēnu interesi par literatūru un kultūrvēsturi, rosinot pētniecisku un radošu pieeju mācībām.

Viņas stāstnieces talants ir īpaši spilgts – ar aizrautību un bagātīgu humora devu Andra spēj noturēt klausītāju uzmanību un radīt neaizmirstamu pieredzi. Nav nejaušība, ka viņa ir aktīva UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” dalībniece, un ar saviem stāstiem viesojas visā Latvijā.

Andra Poota ir spilgta personība Latvijas bibliotekāru saimē – profesionāle, kuras darbs, enerģija un sirdsdegsme iedvesmo kolēģus un sabiedrību.

Paldies vārdi!

Paldies Latvijas Bibliotekāru biedrībai par finansiālu atbalstu ceremonijas norisei, Valsts Kultūrkapitāla fondam par finansējumu balvas izgatavošanai.

Paldies Dobeles novada Centrālās bibliotēkas komandai un direktorei Lanai Volantei par semināra un ceremonijas organizēšanu un veiksmīgu sadarbību, Dobeles novada Kultūras pārvaldes komandai, Dobeles pilsētas Kultūras nama komandai un “Miltiņkrogs” komandai.

Liels paldies ilggadējiem LBB Zemgales semināru atbalstītājiem – Dobeles dārzkopības institūts, Dobeles dzirnavnieks, Baltic Candles ltd.

31

LBB Zemgales reģionālās nodaļas valde
lbb.zemgale@gmail.com

Tīmekļseminārs “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”

28.11.2025

LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļu aicina Latgales reģiona bibliotēku speciālistus un citus interesentus pievienoties tīmekļsemināram “Reģionālo mediju loma Latgales reģiona informācijas telpas stiprināšanā”, kas 2025. gada 5. decembrī no 14.00 līdz 16.30 norisināsies tiešsaistē, Zoom platformā.

Tīmekļsemināra mērķis: Informēt Latgales reģiona bibliotēku speciālistus par vietējo mediju lomu un funkcijām informatīvās telpas stiprināšanā un veicināšanā. Veicināt sarunu par bibliotēku un reģionālo mediju mijiedarbību interešu aizstāvības, kā arī lasītāju un speciālistu medijpratības veicināšanā.

Seminārā būs klausāmi Latgales reģionā strādājošu mediju profesionāļu stāstījumi par ikdienas darbu, medijpratību un sadarbību ar bibliotēkām un lasītājiem. Seminārā piedalīsies Egita Jonāne, Laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” žurnāliste, Marina Tetarenko Laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redaktore un Dinija Jemeļjanova LTV Ziņu dienesta korespondente.

Dalība seminārā ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot anketu ŠEIT.

Pieslēgšanās saite tiks izsūtīta dienu pirms semināra.

Semināra norisi atbalsta Kultūras ministrija.

Informāciju sagatvoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
emils.rotgalvis@lnb.lv

Atskats uz semināru “Bibliodoma. Latvijas bibliotēkas un to krājumi kara ēnā: izaicinājumi, iespējas un atbildība”

28.11.2025

2025. gada 13. novembrī tika aizvadīts seminārs “Bibliodoma. Latvijas bibliotēkas un to krājumi kara ēnā: izaicinājumi, iespējas un atbildība”, ko organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Pasākums norisinājās klātienē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkzinātnes lasītavā, kā arī tiešraidē LBB Facebook lapā un LNB YouTube kanālā. Semināra mērķis bija aktualizēt atklātu sarunu par Latvijas bibliotēku lomu sabiedrības noturības stiprināšanā, par krājumu komplektēšanas politiku un ikdienas darba izaicinājumiem nestabilos ģeopolitiskos apstākļos.

Bibliodomas projekta laikā no 13. oktobra līdz 18. novembrim norisinājās ziedošanas akcija, kurā tika vākti līdzekļi, lai iegādātos grāmatas divām mazām, bet drosmīgām bibliotēkām Ukrainas pierobežas ciemos, kuri šobrīd atrodas uz frontes līnijas – Harkivas apgabala Kupjanskas rajona  Ševčenkivskas ciema publiskajai bibliotēkai un Sumi apgabala Černečinas ciema publiskajai bibliotēkai. Akcijas laikā saziedoti 4226 eiro. Projekta komanda ir saviļņota par atsaucību un sirsnīgi pateicas ikvienam ziedotājam! Tuvākajā laikā tiks sagatavoti nepieciešamo grāmatu sūtījumi un par ziedojuma nogādāšanu Ukrainas bibliotēkām noteikti informēsim.

Semināru ar uzrunu atklāja LBB priekšsēdētāja Rūta Bokta, savukārt ar muzikālu priekšnesumu dalībniekus uzrunāja ukraiņu mūziķe Darina Leleko, izpildot latviešu tautasdziesmu “Tumša nakte, zaļa zāle”.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Ieva Bērziņa uzstājās ar prezentāciju “Informācijas karš un valsts drošība. Vai ir svarīgi, kas dzīvo mūsu grāmatplauktos?”, priekšlasījuma noslēgumā rezumējot – ir svarīgi, kas dzīvo mūsu grāmatplauktos, jo no tā ir atkarīgs, kas dzīvo mūsu prātos un attieksmēs, taču visbūtiskākais tomēr ir veicināt sabiedrības kognitīvās spējas – spēju izvērtēt un analizēt pieejamo informāciju.

Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, apskatīja vēsturiskos aspektus prezentācijā “Impēriskums un kultūra: pagātnes atbalsis mūsdienās”, iezīmējot dažādu impēriju ideoloģiju ietekmi uz sabiedrību un kultūru dažādos vēstures periodos, kā arī mūsdienu situācijā.

Bibliodomas idejas autore, LBB biedre un Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne savā priekšlasījumā ieskicēja šā brīža situāciju Latvijas publiskajās bibliotēkās attiecībā uz Krievijā izdotām grāmatām, kā arī caur konkrētiem piemēriem runāja par publisko bibliotēku darba perspektīvu un pētniecības iespējām dekoloniālo teoriju un dekoloniālā diskursa kontekstā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis uzsvēra kritiskās domāšanas nozīmību prezentācijā “Bibliotekārs un kritiskā domāšana”.

Savukārt ar īpašu ideju bibliotekārus uzrunāja žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele, kas aicina veidot Brīvības bibliotēku, kas sniedz iedvesmu un drosmi brīvības idejai. Kā savas īpašās Brīvības bibliotēkas grāmatas viņa minēja: M. Birzes “Rozā zilonis”, Dž. Orvels “Dzīvnieku ferma. 1984”, V. Klemperers “LTI. Trešā reiha valoda. Filologa piezīmes” un B. Rubess “Te bija Brunis”.

Pēc īpašām ukraiņu pusdienām, par kurām pateicamies Ļinai Furmanovai, “Ukraiņu borščs” saimniecei, notika diskusija, kurā tika aktualizēti būtiski jautājumi par Latvijas publisko bibliotēku krājuma attīstības politiku kara kontekstā; par kritiskās domāšanas nozīmi atbildīgu un demokrātiskas pasaules vērtībām atbilstošu lēmumu pieņemšanā; par bibliotekārās sabiedrības nostāju saliedētas sabiedrības stiprināšanā caur kultūras, izglītības un valodas prizmu.

Diskusiju vadīja Toms Treibergs, TVNET Kultūras redaktors, savukārt diskusijā piedalījās Uldis Zariņš (LU Bibliotēkas direktors, Bibliotēku padomes pārstāvis), Skaidrīte Naumova (Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, apgāda “Madris” vadītāja), Daiga Rokpelne, Valmieras bibliotēkas direktore, Linda Langenfelde (Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktora vietniece metodiskajā darbā), Baiba Īvāne (Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe, Latvijas Bibliotekāru biedrība), Daina Girvaite (Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore), Elita Zirne (Ludzas novada bibliotēkas direktore), Māra Poļakova (tulkotāja), Justīne Bondare (projektu koordinatore Latviešu valodas aģentūrā).

Seminārs “Bibliodoma. Latvijas bibliotēkas un to krājumi kara ēnā” izskanēja kā nozīmīgs profesionālais forums, kas apvienoja bibliotekārus, nozares eksper­tus un citus intere­sentus, lai kopīgi apspriestu izaicinājumus un problēmas, kā arī meklētu risinājumus. Pasākums nostiprināja pārliecību, ka aizsāktā saruna ir jāturpina plašākā mērogā, tādēļ tiks meklētas iespējas 2026. gadā Bibliodomas diskusijas rīkot arī visos kultūrvēsturiskajos reģionos.

Atgādinām, ka LBB joprojām aicina visas Latvijas bibliotēkas, bibliotekārus un citus grāmatu draugus pievienoties aicinājumam par vienotu krājumu veidošanas pieeju kara laikā, kas publicēts 2025. gada 26. maijā, pieejams ŠEIT.

1
Foto galerija

BIBLIODOMA tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Pieejams IFLA Ziņojuma par attīstības tendencēm 2024. gada izdevuma “Ar pārliecību raugoties informācijas nākotnē” tulkojums latviski 

25.11.2025

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs, sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, ir sagatavojis jaunā Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA “Ziņojuma par attīstības tendencēm” (IFLA Trend Report) 2024. gada izdevuma tulkojumu latviski. Tulkojuma mērķis ir nodrošināt bibliotēku nozares profesionāļiem pieejamu, kvalitatīvu un praksē izmantojamu resursu stratēģiskajai plānošanai un nozares attīstības vajadzībām.

Ekrānuzņēmums no izdevuma vāka attēla

IFLA Ziņojuma par attīstības tendencēm 2024. gada izdevums “Ar pārliecību raugoties informācijas nākotnē” ir pirmais būtiski pārstrādātais pamatziņojums gandrīz 200 lapušu garumā kopš tā sākotnējās publikācijas 2013. gadā. Pēc pirmās versijas iznākšanas ziņojums vairākkārt tika atjaunināts, pielāgojot saturu nozares un pasaules straujajām pārmaiņām. Tagad, pēc vairāk nekā dekādes, IFLA ir laidusi klajā jaunu, pilnībā pārstrādātu pamatziņojumu, kas atspoguļo dinamiskās pārmaiņas informācijas un zināšanu ekosistēmās un piedāvā aktuālu skatījumu uz bibliotēku nākotni.

“Kāda būs informācijas un zināšanu nākotne? Kā tā ietekmēs mūsu dzīvesveidu, savstarpējo saziņu, darba vidi un citas dzīves jomas? Un, kas īpaši svarīgi – kāda loma šajā nākotnē būs bibliotēkām?” ziņojuma priekšvārdā vaicā IFLA prezidente (2023–2025) Vikija Makdonalda.

Jaunais pamatziņojums tika publicēts 2024. gada 30. septembrī, savukārt 2025. gada 30. janvārī tas tika pārpublicēts ar papildu nākotnes scenārijiem un metodiskiem rīkiem, kas palīdz bibliotēkām integrēt nākotnes domāšanu stratēģiskajā plānošanā.

“2024. gada Ziņojuma par attīstības tendencēm mērķis – tāpat kā būtiska daļa no IFLA darba – ir sniegt bibliotēkām un bibliotēku un informācijas nozares profesionāļiem nepieciešamos rīkus, struktūru, iedvesmu un enerģiju, lai viņi ar optimismu varētu raudzīties nākotnē,” sacīts priekšvārdā.

Plašāka informācija un visi līdzšinējie ziņojuma izdevumi pieejami vietnē trends.ifla.org.

Lasīt ziņojumu latviski

Sākotnējais IFLA Ziņojums par attīstības tendencēm latviešu valodā

2017. gada atjauninājums latviešu valodā

2018. gada atjauninājums latviešu valodā

2019. gada atjauninājums latviešu valodā

2021. gada atjauninājums latviešu valodā

2022. gada atjauninājums latviešu valodā

2023. gada atjauninājums latviešu valodā

Jaunais IFLA Pamatziņojums par attīstības tendencēm latviešu valodā

Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centrs

123•91
Page 1 of 91

LBB aicinājums par vienotu Latvijas bibliotēku pieeju krājuma komplektēšanai kara laikā

ARHĪVS

Seko mums:

https://www.facebook.com/latvijas.bibliotekaru.biedriba