Pirms gada – 2021. gada decembrī – Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) publiskoja pētījumu par bibliotēku interešu aizstāvību. Pētījuma rezultāti rosina uz diskusijām par to, kā bibliotēkām tapt vēl vairāk sadzirdētām: globāli, reģionāli un nacionāli. Pētījuma galvenais mērķis bija stiprināt bibliotēku interešu aizstāvību, izstrādājot konkrētus rīcības plānus. Pētījuma rezultāti dod priekšstatu par to, kā bibliotēkās visā pasaulē norisinās interešu aizstāvība.
Pētījumu veido dati, kurus iesnieguši vairāk nekā 500 respondenti no visiem pasaules reģioniem. Rezultāti grupēti gan pēc respondentu veida (biedrības, iestādes, indivīdi), gan respondentu lieluma un pārstāvētā reģiona. Pētījums sniedz priekšstatu par bibliotēku interešu aizstāvības darba atšķirībām starp dažādiem reģioniem, asociācijām un iestādēm, kā arī ļauj salīdzināt lielākus un mazākus nozares spēlētājus.
IFLA, publicējot pētījuma rezultātus, paudusi cerību, ka tas mudinās nozares pārstāvjus aktivizēt diskusijas par to, kā bibliotēkas strādā ar interešu aizstāvību, un aicina pētījuma rezultātus izmantot, lai izvirzītu savam kontekstam atbilstošas prioritātes un plānotu interešu aizstāvības darbu. Galvenie pētījuma satura akcenti: 1) bibliotēku finansiālais atbalsts, 2) bibliotēkām aktuālie politikas jautājumi, 3) bibliotēku iesaistes līmenis dažāda veida aktivitātēs, kas saistītas ar interešu aizstāvību.
Aptauja tika izplatīta un aizpildīta 2021. gada jūnijā–jūlijā. Visvairāk atbilžu saņemts no Āzijas un Okeānijas reģiona, kā arī no Eiropas. Svarīgi minēt, ka pētījumā piedalījās arī visas trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija. Visvairāk aptaujā tika saņemtas individuālās atbildes – 47 %, institūciju (bibliotēku) vārdā tika sniegtas atbildes 21 % gadījumu, 12 % atbilžu bija no asociācijām, bet 20 % gadījumu nebija norādīts, vai atbildes iesniedzējs pārstāv kādu organizāciju vai asociāciju.
Bibliotēku finansējums
Visos reģionos asociāciju redzējumā par finansējuma nodrošināšanu visbūtiskāk šķiet iestāties, pirmkārt, par publiskajām bibliotēkām, otrkārt, par skolu bibliotēkām, un, treškārt, par pārējām bibliotēkām. Ja aplūko datus atsevišķi pa reģioniem, vissvarīgākā loma publiskajām bibliotēkām iezīmēta Eiropā; Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā kā vissvarīgākās atzīmētas skolu bibliotēkas, bet Zemsahāras reģionā Āfrikā – nacionālās bibliotēkas. Eiropā bibliotēku asociācijas (gan lielās un vidējās, gan mazās) uzskatāmi saredz publiskās bibliotēkas kā galveno prioritāti, taču mazās asociācijas akcentē arī to, ka finansējuma jomā īpaša uzmanība nepieciešama arī citiem bibliotēku veidiem; lielās asociācijas kā otro prioritāti izvirza skolu un akadēmiskās bibliotēkas.
Interesanti, ka Latīņamerikas un Karību reģionā lielo asociāciju skatījumā iezīmējas tas, ka nacionālajām bibliotēkām šobrīd vismazāk nepieciešama interešu aizstāvība finansējuma nodrošināšanā. Pētījuma autori izsaka pieņēmumu, ka šādā veidā lielās asociācijas vēlas veidot naratīva pārnesi, t. i. pievērst vairāk vērības citiem bibliotēku veidiem, jo lielākajā daļā valstu tieši nacionālās bibliotēkas saņem vislielāko finansējumu.
Analizējot datus par iestāžu (bibliotēku) redzējumu par nepieciešamo interešu aizstāvību ar bibliotēku finansējumu saistītos jautājumos, arī tās pirmajā vietā ierindo publiskās bibliotēkas, taču pārējās prioritātes mainās atkarībā no reģiona un institūcijas lieluma. Interesanti, ka tieši mazās institūcijas atsevišķos reģionos, piemēram, Ziemeļamerikā, kā prioritāti izvirza ne tikai publiskās, bet arī nacionālās bibliotēkas, kas liek domāt, ka mazās institūcijas saredz nacionālās bibliotēkas kā savu interešu aizstāvjus.
Politika un likumdošana
Otrā jautājuma mērķis bija identificēt politikas virzienus, kuros bibliotēkām nepieciešams veidot un pilnveidot savu interešu aizstāvību. Jautājuma formulējumā tika piedāvātas gan tās jomas un virzieni, kuras definējusi IFLA, gan jautājumi, kas parādās kā būtiski nacionālajās asociācijās. Jautājums tika formulēts, neiekļaujot finansējuma aspektus, jo tie aplūkoti pirmajā aptaujas daļā. Bibliotēku interešu aizstāvība politikas jomā tika definēta 10 pamatvirzienos: bibliotēku likums; bibliotēku personāls; autortiesības un atvērtā piekļuve, lasīšana un pratības; izglītība un mūžizglītība; digitālā iekļaušana; kultūra un mantojums; obligātais eksemplārs; sociālā iekļaušana; atbildības sadale.
Pētījuma rezultāti, apkopojot visu reģionu sniegtās atbildes, rāda, ka galvenā prioritāte Ziemeļamerikā, Āzijā un Okeānijā, kā arī Eiropā ir digitālā iekļaušana, savukārt Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas, kā arī Latīņamerikas un Karību reģionā tā ir bibliotēku likumdošana, bet Zemsahāras reģionā Āfrikā – lasīšanas un pratību jautājumi. Šīs atbildes ļauj identificēt prioritāros darba virzienus katrā reģionā. Visos reģionos kā vidēji būtisks vai būtisks jautājums ir minēts kultūras mantojums, un tas iezīmē virzienu, kurā visi reģioni var attīstīt sadarbību. Autortiesību un atvērtās piekļuves jautājumi kā ļoti svarīgi atzīmēti Ziemeļamerikas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, kā arī Eiropā, un tas rāda iespējamos sadarbības ceļus starp dažādiem reģioniem.
Vērtējot atsevišķi Eiropas reģiona prioritātes bibliotēku politikas jautājumos, kā galvenā prioritāte minēta digitālā iekļaušana, otrajā vietā liekot autortiesības un atvērto piekļuvi, izglītību un mūžizglītību, bet trešajā vietā kā vienlīdz svarīgas norādītas: likumdošana, personāls, lasīšana un pratības, kultūras mantojums un sociālā iekļaušana.
Analizējot tieši asociāciju iesniegtās atbildes visos reģionos kopumā, lielās asociācijas kā galveno prioritāti norādījušas autortiesību un atvērtās piekļuves politikas jautājumus, mazās asociācijas kā prioritāti izvirzījušas bibliotēku likumdošanas jautājumus, bet vidēja izmēra asociācijas kā prioritārus minējušas personāla, mūžizglītības, digitālās iekļaušanas un sociālās iekļaušanas jautājumus. Kā vismazāk aktuālais bibliotēku politikas jautājums uzrādīts obligātais eksemplārs.
Tomēr – ja analizē asociāciju iesniegtos datus pa reģioniem, prioritārie virzieni iezīmējas visnotaļ atšķirīgi. Piemēram, kā vienlīdz svarīgs jautājums Āzijas un Okeānijas un Ziemeļamerikas reģionos izvirzās autortiesības un atvērtā piekļuve, kamēr pārējos reģionos tiek minētas citas prioritātes. Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas, Zemsahāras, Latīņamerikas un Karību reģionā un Eiropā kā viena no svarīgākajām prioritātēm ir bibliotēku likumdošana, savukārt bibliotēku personāla jautājumi kā būtiska politikas joma minēta Eiropas, Latīņamerikas un Karību un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu asociācijām.
Izdalot atsevišķi Eiropas asociāciju iesniegtās atbildes, redzams, ka vidēja izmēra asociācijas kā galveno prioritāti izvirza bibliotēku personāla jautājumu, nākamajā vietā kā vienlīdz būtisku ierindojot izglītību un mūžizglītību, kā arī digitālo un sociālo iekļaušanu. Lielās asociācijas pirmajā vietā izvirza autortiesības un atvērto piekļuvi, otrajā vietā kā vienlīdz svarīgas – izglītību un mūžizglītību, digitālo iekļaušanu un obligātā eksemplāra jautājumu. Mazās asociācijas kā svarīgāko prioritāti izvirza bibliotēku likumdošanu, otrajā vietā ierindojot bibliotēku personāla un lasīšanas un pratību jautājumus. Iezīmējas vairāki kopīgi virzieni, taču skaidri parādās arī tas, ka Eiropā ir nepieciešamas kopīgas asociāciju diskusijas par to, kuros virzienos būtu jākoncentrē bibliotēku interešu aizstāvības darbs.
Analizējot datus par politikas virzieniem, kurus iesniedza atsevišķas institūcijas, – gan lielās un vidējās, gan mazās institūcijas kā galveno prioritāti norāda digitālo iekļaušanu un autortiesību un atvērtās piekļuves jautājumus. Atsevišķi Eiropas reģionā institūcijas kā galveno prioritāti izvirza autortiesības un atvērto piekļuvi.
Iesaistes līmenis dažāda veida aktivitātēs, kas saistītas ar interešu aizstāvību
Trešajā jautājumā tika vaicāts, cik aktīvi asociācija vai iestāde darbojas konkrētos interešu aizstāvības virzienos. Jautājumā tika piedāvāti 11 virzieni: izpratnes veicināšana par bibliotēku likumdošanu un politiku; kontakti ar valdības pārstāvjiem; regulāras tikšanās ar valdības pārstāvjiem; sadarbība ar likumdevējiem; personāls, kas fokusējas uz interešu aizstāvības darbu; biedrību biedri kā bibliotēku interešu aizstāvji; atbilstoši komunikācijas kanāli un paņēmieni; ietekmīga komunikācija; sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem; partnerība ar citām organizācijām, pašvaldībām utt.; interešu aizstāvības ietekmes novērtēšana.
Vērtējot iegūtos datus globālā līmenī, labi iezīmējas virzieni, kuros būtu vairāk jāstrādā visos reģionos, un tie ir – sadarbība ar likumdevējiem un valdības pārstāvjiem, kas visos reģionos parādās kā salīdzinoši maz pārstāvēta. Jādomā par to, kā veicināt vairāk sarunu par bibliotēkām un to nozīmi tieši valdības līmenī. Eiropā kā vēl viens būtisks virziens, kurā nepieciešama pilnveidošanās, minēta interešu aizstāvības ietekmes novērtēšana. Eiropas reģionā kā viszemāk īstenotie virzieni minēta sadarbība ar likumdevējiem, interešu aizstāvības ietekmes novērtēšana, kā arī darbinieku vai pārstāvju trūkums, kuri nodarbojas tieši ar interešu aizstāvību, īpaši trūkst nozares darbinieku, kas regulāri tiktos ar valdības pārstāvjiem un spētu realizēt interešu aizstāvību politikas līmenī. Taču vienlaikus Eiropas reģionā salīdzinoši augstu novērtēta bibliotēku izpratne par likumdošanas un politikas jautājumiem, komunikācija par bibliotēku ietekmi, sadarbības stiprināšana ar dažādām organizācijām un kontaktu dibināšana ar valdības pārstāvjiem.
Vērtējot atsevišķi asociāciju sniegtās atbildes, visos reģionos kā viens no būtiskākajiem virzieniem, kuros nepieciešams uzlabot interešu aizstāvības darbu, iezīmējas sadarbība un kontakti ar likumdevējiem. Interesanti, ka vidēja izmēra asociācijas kā vissliktāk pārstāvēto jomu izvirza biedrus kā interešu aizstāvjus, savukārt lielās un mazās asociācijās šajā aspektā interešu aizstāvības darbu novērtējušas kā labu. Secinājumos norādīts, ka šī atbilžu dažādība norāda uz iespēju pilnveidot sadarbību starp dažādām asociācijām, daloties pieredzē, lai pilnveidotu konkrētus darbības aspektus. Līdzīga situācija vērojama jautājumos par darbiniekiem kā interešu aizstāvjiem un interešu aizstāvības ietekmes novērtēšanu – tas nozīmē, ka arī šajos jautājumos būtu jāorganizē pieredzes apmaiņa un diskusijas starp dažāda līmeņa asociācijām.
Vērtējot pēc asociācijas lieluma, iesniegtās atbildes rāda, ka visos līmeņos ir nepieciešams uzlabot sadarbību ar likumdevējiem, taču katra līmeņa asociācijas vairāk fokusējas un kādu citu interešu aizstāvības aspektu – mazās asociācijas ir aktīvas sadarbību un partnerību veidošanā, vidēja izmēra asociācijas – sadarbībā ar valdības pārstāvjiem, lielās asociācijas – izpratnes veicināšanā par likumdošanu un bibliotēku politikas jautājumiem.
Vērtējot asociāciju atbildes Eiropā, interesanti, ka lielās un vidējās asociācijas kā virzienu, kurā ir viszemākais rādītājs un nepieciešams pilnveidot darbu, min biedru kā interešu aizstāvju piesaisti, kamēr mazās asociācijas uzrāda daudz augstāku rādītāju šajā aspektā. Vidēja izmēra asociācijas ir daudz mazāk aktīvas, veidojot kontaktus ar likumdevējiem, nekā lielās un mazās asociācijas, kuru sniegtās atbildes uzrāda augstu aktivitātes līmeni šajā ziņā.
Institūciju (bibliotēku) un asociāciju redzējums saskan tajā, ka nepieciešams uzlabot sadarbību ar likumdevējiem, taču lielās institūcijas ir aktīvākas sadarbībā ar valdības pārstāvjiem nekā mazās un vidējās institūcijas, kas norāda, ka lielās institūcijas varētu dalīties pieredzē ar mazajām un vidējām institūcijām. Eiropas reģiona atbildes iezīmē, ka nepieciešams vairāk darbinieku, kas nodarbojas tieši ar interešu aizstāvības darbu, kā arī ir jāuzlabo darbs interešu aizstāvības ietekmes novērtēšanā un sadarbībā ar likumdevējiem.
Pētījuma pilnteksts
Plašāka informācija par pētījumu
Attēls no: pexels.com
Informāciju sagatavoja:
LBB biedre Baiba Īvāne
LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone
