2022. gada 18.–19. augustā Tallinā, Igaunijā, aizvadīta ikgadējā Baltijas valstu jauno bibliotekāru tikšanās. Latvijas jaunos speciālistus pārstāvēja Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas bijusī vadītāja, Latvijas Nacionālā arhīva Institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības departamenta vecākā eksperte Aiga Pīķe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 1. kursa studente, Rīgas Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas galvenā bibliotekāre Daniela Šterensus. Pasākuma galvenā tēma bija “Zaļās bibliotēkas” (Green Libraries), taču tika aplūkota arī citu kultūras un informācijas institūciju pieredze klimatam draudzīgā un ilgtspējīgā darbībā.
Latvijas pārstāves prezentācijā “Zaļās darbības Latvijas informācijas institūcijās” (Green actions in Latvian information institutions) iepazīstināja ar savu darba vietu – Rīgas Centrālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī citu Latvijas bibliotēku un muzeju paveikto un nākotnes iecerēm šajā jautājumā. Ikdienas darbā jau veikti pirmie soļi enerģijas patēriņa samazināšanai, rūpīgi tiek pārdomāts vides resursu patēriņš, kā arī tiek rīkoti dažādi pasākumi un projekti sabiedrības izglītošanai.
Neskatoties uz to, ka daudzas informācijas institūcijas Latvijā neatrodas modernās ēkās un tās nav projektētas speciāli šādu institūciju vajadzībām un ar augstu energoefektivitāti, jau tiek veiktas daudzas aktivitātes, lai bibliotēku darbība būtu pēc iespējas zaļāka. Nākotnē būs nepieciešams vairāk investēt esošo telpu uzlabošanā, jaunu ēku būvniecībā un tehnoloģijās, lai uzlabotu energoefektivitāti, samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, nodrošinātu efektīvu telpu izmantošanu un uzlabotu piekļūstamību. Daudzas institūcijas jau ir spērušas pirmos soļus šī mērķa sasniegšanai, ar katru gadu panākot arvien lielāku attīstību.
Lietuvas pārstāvji kā veiksmīgu ilgtspējīgas attīstības piemēru minēja bibliotēku apmeklētāju izglītošanu vides jautājumos, tādējādi veicinot izpratni par vides saudzēšanas nozīmi. Lietuvas bibliotēkās ir iespējams šķirot atkritumus, jo ir izvietoti šķirošanas konteineri, kā arī notiek pasākumi brīvā dabā, tādējādi mazinot elektrības patēriņu. Pārdomāts tiek arī kopēšanas resursu patēriņš.
Viļņas apriņķa Adomo Mickevičiau publiskā bibliotēka 2021. gadā parakstījusi ilgstpējas deklarāciju, kurā iekļauti ieteikumi gan bibliotēkas iekšējam darbam, gan apmeklētājiem un sadarbības partneriem. Savukārt 2022. gada 23.–29. aprīlī Lietuvas Bibliotekāru biedrība rīkoja Nacionālo bibliotēku nedēļu “Ilgstspējīga bibliotēka” (Sustainable Library), tādējādi šim jautājumam pievēršot vēl plašāku uzmanību.
Igaunijas pārstāves sniedza ieskatu gan Igaunijas, gan pasaules bibliotēku zaļajās aktivitātēs. Īpašs uzsvars tika likts uz sadarbību starp institūcijām. Starpnozaru sadarbības platforma “Zaļais tīģeris” (Green Tiger) vieno Igaunijas publisko un privāto sektoru, vides un sabiedriskās organizācijas un citus interesentus. Šī platforma piedāvā izglītojošu programmu, kuras laikā dalībnieki uzlabo savas organizācijas darbību, lai mazinātu ietekmi uz vidi un tās pārmaiņām. Tāpat lielisks piemērs ir Igaunijas Vides pārvaldības asociācijas izveidotā programma “Zaļais muzejs” (Green Museum Programme), kura palīdz muzejiem apzināties savas darbības ietekmi uz vidi, plānot, kā kļūt zaļākiem un veikt pirmos resursu patēriņa un vides ietekmes samazināšanā.
Jauno speciālistu tikšanās noslēgumā tika apmeklētas Tallinas Centrālās bibliotēkas filiāles – Laagna bibliotēka un Paepealse bibliotēka. Laagna bibliotēkas krājumā ir Sēklu kaste (Seedbox), no kuras sēklu paciņas tiek izsniegtas lietotājiem tāpat kā citi krājumā esošie izdevumi, taču izaudzēto vai jaunas iegūtās sēklas nav jānodod atpakaļ. Laagna bibliotēkas pagalmā ierīkots kopienas dārzs, kas ir veiksmīgs zaļās rīcības piemērs, jo sniedz iespēju bibliotēkas apmeklētājiem atrasties svaigā gaisā un apmeklēt bibliotēkas pasākumus zaļajā teritorijā. Apkaimes iedzīvotāji izrāda iniciatīvu – iesaistās dārza sakopšanā un arī paši audzē dārzeņus un ogas. Savukārt Paepealse bibliotēka pārsteidza ar iespaidīgo komiksu literatūras krājumu.
Tikšanās laikā tika aplūkoti veiksmīgie informācijas institūciju ilgtspējīgas attīstības piemēri gan Baltijas valstīs, gan pasaulē, uzskaitot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa darbības, kas palīdzētu informācijas institūcijām kļūt videi draudzīgākām. Ikdienas darbā jau veikti pirmie soļi enerģijas patēriņa samazināšanai, rūpīgi tiek pārdomāts vides resursu patēriņš, tiek rīkoti dažādi pasākumi sabiedrības izglītošanai, kā arī aizsākta projektu īstenošana institūciju sadarbībai.
Jaunie speciālisti secināja, ka informācijas institūcijām vairāk jāstāsta saviem darbiniekiem par videi draudzīgāku resursu patēriņu, kā arī jāveic izglītojošas aktivitātes par ilgtspēju, tādējādi veicinot plašāku sabiedrības apziņu par zaļu dzīvesveidu. Lai gan tika novērotas atšķirības līdzšinējos panākumos gan starp institūciju veidiem – bibliotēkām, arhīviem un muzejiem –, gan starp Baltijas valstīm, klimatam draudzīga un ilgtspējīga darbība mūsu ikdienā kļūst arvien aktuālāka.
Dalībnieku prezentācijas
Piret Jõesaar “Baltic Meeting 2022: Green libraries” (PDF)
Teele Pehk “Green Tiger of Estonia, First steps to greener future” (PDF)
Aiga Pīķe, Daniela Šterensus “Green actions in Latvian information institutions” (PDF)
Jaanika Tappo “Examples of green libraries in the world” (PDF)
Reet Mägi “About the Green Museum project in Estonia” (PDF)
Dalību pasākumā atbalstīja: LBB un Igaunijas Bibliotekāru biedrība.
Nākamgad, 2023. gadā, jaunie speciālisti pulcēsies Latvijā – Baltijas valstu jauno bibliotekāru tikšanās LBB simtgades gadā notiks jau desmito reizi!
Atgādinām, ka LBB meklē Jauno speciālistu sekcijas vadītāju! Vairāk informācijas. E-pasts jautājumiem un pieteikumiem: bibliotekarubiedriba@gmail.com.
Informāciju sagatavoja:
LBB biedres Aiga Pīķe un Daniela Šterensus