Ziemeļlatgales kultūras identitātes pieredzēšana LBB literārajā pārgājienā

Ziemeļlatgales kultūras identitātes pieredzēšana LBB literārajā pārgājienā

2024. gada 16.–17. augustā notika gada gaidītākais Latvijas Bibliotekāru biedrības pasākums – ikgadējais pārgājiens “BREINEIGS BIBLIOTEKĀRO SAJŪTU PIEDZĪVOJUMS BALVU NOVADĀ”.

Nezinātājam divu dienu pārgājiena plāns varētu šķist visai pieticīgs, tikai astoņpadsmit kilometri…taču teju neiespējami izstāstīt par pārgājiena būtību un to, kā pieredzētais Balvos un novadā iedarbojās uz mums kā bibliotekārēm un kolēģēm, pārņemot savā varā ar savu atklāto īstumu!

Ruta Cibule, Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja un tradicionālās kultūras eksperte, divās neaizmirstamās augusta dienās dāsni, ar vieglumu un humoru mums izrādīja Ziemeļlatgales kultūras, sakrālo un kulināro mantojumu: Balvu novada bibliotēkas, kultūrvietas, kultūrtelpas un sakrālo mantojumu – Balvu Centrālo bibliotēku, Balvu Valsts ģimnāzijas bibliotēku, Nemateriālās kultūras mantojuma centru “Upītes” un Slišānu dzimtas kapus Brieksīnē, Balvu Centrālās bibliotēkas topošo mājvietu Balvu muižā, Balvu novada muzeja galveno ekspozīciju “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras  mantojums”, Stompaku purva partizānu taku, pieminekli Latgales partizāņu pulkam, tautā sauktu par Staņislavu, valodniekam un literatūras vēsturniekam Mikeļim Bukšam veltīto skulptūru, prāvesta Antona Rimoviča piemiņas vietu, Viļakas ezera salu un Viļakas katoļu baznīcu.

Patiesībā, Ruta Cibule, mūs, 17 bibliotekāres no dažādām Latvijas bibliotēkām, aicināja iepazīt Ziemeļlatgali, kārtu pa kārtai atklājot  Balvu novada breinīgumu, kurš apzināti centrējas ap tradicionālā kultūras mantojuma apzināšanu un dokumentēšanu, no Balviem līdz pat Upītei! Šis nelielais Ziemeļlatgales ciems, ar savu aktīvo folkloras mantojuma glabāšanu un popularizēšanu ir pamanāms visā Latvijā. To mērķtiecīgi darīja dzejnieks un novadpētnieks Antons Slišāns, kura iesākto darbu turpina viņa bērni un mazbērni. Upītes kultūrtelpa 2018. gadā tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” zem viena jumta apvieno Upītes Tautas namu, bibliotēku un Kultūrvēstures muzeju. Andris Slišāns, šī centra vadītājs, savas dzimtas, sava tēva Antona Slišāna īstumu mums atklāj ceļā no Brieksīnes kapiem līdz Upītei, brienot pa auzu lauku un klausoties unikālajā Ziemeļlatgales Šķilbēnu puses latgaliešu valodas izloksnē.

Šī pārgājiena slēptā misija bija iepazīties ar Rutu Cibuli, ar Slišānu dzimtu Upītēs, ar vienu no lielākajām Latgales saimniecībām “Kotiņi”, kuras virzītājspēks ir mīļums, pozitīvisms un piederība.

Šajās divās dienās pieredzējām, ka bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot kopienas satvaru, ar ilggadēju un sistemātisku lokālās pētniecības darbu – katra Rutas Cibules parādītā darba nianse bibliotēkā, muzejā, Balvu muižā ir mīlestības un cieņas apliecinājums  savam novadam un lika mums apbrīnā jūsmot! No pārgājiena atgriezāmies ar pārliecību, ka Balvu novada identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana. Visa novada identitāte ir iekodēta Rutas izlolotajā Balvu muzeja centrālās zāles scenogrāfiskajā risinājumā ar interesantā veidā eksponētiem tautas mūzikas instrumentiem un to pavadošo skaņu jūkli.

Novēlam kolēģiem Latvijas bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kopienas kultūras telpu!

Tiekamies nākamās vasaras bibliotekāru literārajā pārgājienā.

 

Ar sirsnīgiem sveicieniem

pārgājiena organizatores Aija Jankava un Ilze Marga.

Fotomirkļi no pārgājieni skatāmi LBB Flickr kontā.

Īpašs paldies: Z/s Kotiņi sabiedriskā tēla veidotājai Sandrai; Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniecei Vitai par visu laiku skaistākajām ceptajām rozītēm; Balvu Valsts ģimnāzijas bibliotekārei Gunai par profesionālo dzirksti acīs; Upītes bibliotekārei Lolitai par satikšanās prieku, naktsmītnes Paradīzes putni saimniekiem par neaizmirstamu nakti, kolēģēm Mārītei un Edītei par ne-prāta olimpiskajām spēlēm.

 

toto slot daftar

toto slot daftar

Noticis Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas vasaras saiets – konference

2023. gada 11. augustā aizvadīts Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 23. saiets – konference, kas piepildītā un vērtīgā dienā Ogres Centrālajā bibliotēkā pulcēja bibliotekārus no visas Vidzemes.
Katru gadu vasaras saiets notiek kādā no Vidzemes bibliotēkām, un šogad konferenci organizēja Ogres Centrālā bibliotēka. Saieta dalībniekiem tā bija iespēja apskatīt jauno Ogres Centrālās bibliotēkas ēku, kas nupat, 9. augustā, nosvinējusi tieši divus gadus, kopš atvērta apmeklētājiem. Interesentiem un ciemiņiem atvērta bija arī Ogres Centrālās bibliotēkas mobilā filiālbibliotēka jeb bibliobuss.
Konferences nosaukums šogad bija “Cilvēks – bibliotekārs, bibliotēkas lietotājs, iedzīvotājs”, un tās saturu veidoja priekšlasījumi par dažādām bibliotekāriem noderīgām tēmām.
Dienu ievadīja Ogres pašvaldības pārstāvja Ginta Sīviņa, Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas vadītājas Olgas Kronbergas un Ogres Centrālās bibliotēkas direktores Jautrītes Mežjānes uzrunas. Veiksmes vārdus kolēģiem veltīja arī Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Rūta Bokta un LBB Vidzemes nodaļas Ogres reģiona grupas pārstāve Liene Kainaize.
Konferencē ar vērtīgu informāciju dalījās dažādu jomu profesionāļi, to skaitā arī Accenture Baltic pārstāve Zanda Arnava, Viktorija Gramakova no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču izglītības centra, arī LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Daina Pakalna.
Ar īpašiem pieredzes stāstiem dalījās Ogres Centrālās bibliotēkas pārstāves Sandra Nikolajeva, Arma Krecere, Inga Niedra un Aija Bremšmite, bet Kristīne Lauriņa no Strasbūras latviešu bibliotēkas klausītājus priecēja, daloties bibliotēkas radīšanas pieredzē.
Klausītājus ar lasījumu par dzīvesspēka paraduma veidošanu uzmundrināja arī LPIA padomes priekšsēdētāja Iluta Krūmiņa, savukārt IFLA iesaistes speciāliste Kristīne Pabērza dalījās ar bibliotekāriem noderīgiem IFLA resursiem.
Fotomirkļi skatāmi: https://flic.kr/s/aHBqjBFSEx

source : slot gacor bet 200

backlink SLOT GACOR

this article source : KONTOL KUDA

this article source : SCAM

this article source : KONTOL KUDA

this article source : SCAM

2024. gada 26. septembrī Jūrmalā notiks Latvijas bibliotekāru novadpētniecības saiets konference. 

Konferenci organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, Jūrmalas Centrālo bibliotēku, Latvijas Bibliotekāru biedrību un Jūrmalas muzeju.

Konferences programmu veidos divas daļas: prezentāciju daļa un ekskursiju daļa. Prezentāciju daļā, kas notiks Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā, Strēlnieku prospetā 30, Jūrmalā, būs iespēja uzzināt pētnieku un vēsturnieku viedokli par bibliotēku novadpētniecības darbu un gūt ieskatu aktuālajā bibliotēku un muzeju novadpētniecības darba pieredzē. Ekskursiju daļā, kas notiks paralēli vairākās vietās pilsētā, konferences dalībnieki iepazīs bagātīgo Jūrmalas kultūrvēstures mantojumu: Jūrmalas kā kūrorta pilsētas vēsturi, zvejniecības mantojumu un Aspazijas atstātās pēdas Jūrmalā, izstaigās Sloku un Ķemerus, kas savulaik bija patstāvīgas pilsētas. Tāpat konferences dalībniekiem būs iespēja apskatīt Jūrmalas Centrālo bibliotēku, kura atrodas 2018. gada septembrī atklātā jaunbūvē un ir Dubultu kultūras kvartāla sastāvdaļa kopā ar Jūrmalas Mākslas skolu un Jūrmalas Mūzikas vidusskolu, izpētīt Jūrmalas Centrālās bibliotēkas novadpētniecības resursus un izmēģināt tīklu siešanas un mezglošanas meistarklasi.

Dalība konferencē ir bez maksas, taču pašiem ir jānodrošina nokļūšana uz konferences norises vietu.
Read more

IFLA kongress 2025. gadā notiks Kazahstānā

Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA) par Pasaules bibliotēku un informācijas kongresa mājvietu 2025. gadā ir izvēlējusies Astanas pilsētu Kazahstānā, kongress notiks no 2025. gada 18. līdz 22. augustam.

Šis ir pirmais IFLA pamatpasākums, kas tiek rīkots Vidusāzijā, un tas nostiprina IFLA lomu starptautiskās bibliotēku nozares attīstībā.

IFLA zina, ka pēc gada bez kongresa mūsu biedri un brīvprātīgie ļoti vēlas atkal tikties klātienē. Tomēr papildus tam WLIC ir unikāls spēks katalizēt enerģiju un izaugsmi uzņēmējvalstīs un reģionos, kā arī piedāvāt jaunas perspektīvas visiem dalībniekiem.
Read more

IFLA aptauja bibliotekāriem un nozares pārstāvjiem

Sagatavojot 2024. gada tendenču ziņojumu, IFLA aicina biedrus, brīvprātīgos un plašāku bibliotēku nozari dalīties viedokļos par to, kuras tendences būs vissvarīgākās turpmākajos gados, kā arī par to, kā jūs redzat to mijiedarbību. Aptaujas termiņš: 2024. gada 28. augusts.

Viens no svarīgākajiem notikumiem IFLA Informācijas nākotnes samitā, kas no 30. septembra līdz 3. oktobrim notiks Brisbenā, Austrālijā, būs tendenču ziņojuma prezentācija. Ziņojuma sagatavošana ir iespējama, pateicoties Stichting IFLA Global Libraries (SIGL) atbalstam.

Pēc 2013. gadā izdotā sākotnējā izdevuma parauga, kā arī turpmākajiem atjauninājumiem šis ziņojums ir izstrādāts, lai bibliotēku nozarei sniegtu būtisku rīku nākotnes plānošanai. Šī ir pirmā lielā ziņojuma pārskatīšana kopš tā sākotnējā izdevuma – tā ir aizraujoša iespēja atgriezties pie pamatiem.
Read more

Bibliotopija sarunu festivālā “Lampa”

2024.gada 5. un 6. jūlijā sarunu festivālā “Lampa” (Cēsīs) piedalīsies LNB un LNB Atbalsta biedrība. Šajā gadā telts nosaukums “Bibliotopija”, kur visiem lasītmīļiem un bibliotekāriem būs iespēja piedzīvot bibliotopiju ar brīnišķīgiem runātājiem, piedalīties diskusijās un dalīties pieredzē. Bibliotopijas teltī runās par lasītprasmi un tās veicināšanu, spriedīs par bibliotēku kā būtisku kultūrtelpu Latvijas iedzīvotāju izglītības un socializēšanās veicināšanā, biedrībām un biedrošanās nozīmi mūsdienās, grāmatu izdošanas un mežu apsaimniekošanas attiecībām, kā arī grāmatu dizaina un satura attīstību mākslīgā intelekta laikmetā.
Bibliotopija ir vieta, kur satiekas grāmatmīļi un grāmatu profesionāļi no dažādiem Latvijas reģioniem, bērni un viņu vecāki, studenti, seniori, grāmatu dizaineri, satura autori un interpreti, lieli un mazi lasītāji.
Bibliotopijā galvenā loma ir cilvēka attiecībām ar rakstīto, iespiesto un runāto vārdu. Bibliotopijā gaidīts ikviens – kā lasītājs, tā nelasītājs.
5. jūlijs, piektdiena
13.00-14.30 Saruna “Bibliotēka kā trešā vieta”
15.00-16.30 Saruna “Izrādās – viņi lasa!”
17.00-18.30 Diskusija “Vai grāmatas apdraud mežus?”
17.00–19.00 Darbnīca “Stāstu stāsts” ar rakstnieci Luīzi Pastori
19.00-20.30 Saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?”
6. jūlijs, sestdiena
11.00-12.30 Saruna par lasītprasmi “Starts vai restarts?”
13.00-14.30 Saruna “Dizains ir plāksteris?”
15.00-16.30 Saruna par biedrošanos “Kur problēma, tur biedrība”
17.00-18.30 Saruna “Nācijas stūrakmeņi”
12.00–14.00 / 15.00–17.00 Darbnīca “Rokas tipogrāfija”
5. jūlijs, piektdiena
17.00-18.30 Diskusija “Vai grāmatas apdraud mežus?”
Vai grāmatu izdošana apdraud mežus un kaitē videi? Vai tas ir mīts, ka e-grāmatas ir videi draudzīgākas? Kā vienlaikus rūpēties par vidi, kultūru un ekonomiku? Diskusijā atbildes meklēs vides aktīvisti, izdevēji, uzņēmēji un mežsaimnieki. Vai viņiem izdosies atrast kopsaucēju?
Diskusiju vada Latvijas televīzijas ziņu raidījumu vadītāja Ilze Dobele.
Diskusijā piedalās AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere, “Liels un mazs” līdzīpašniece un direktore Alīse Nīgale un AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
5. jūlijs, piektdiena
17.00-19.00 Darbnīca “Stāstu stāsts” ar rakstnieci Luīzi Pastori
Darbnīcā ģimenes ar bērniem (4–10 g. v.) aicinātas radīt savus stāstus ar rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Anetes Bajāres-Babčukas veidotās puzles “Stāstu stāsts” palīdzību.
Sekojot Luīzes Pastores dotajam uzdevumam, dalībnieki varēs atrisināt kalambūru par puzles ilustrācijās redzamajām Latvijas kultūras kanona vērtībām, kā arī radīt sava piedzīvojumu stāsta neskaitāmas versijas. “Stāstu stāsts” ir lielisks materiāls, kas veicina valodas attīstību un radošo domāšanu.
Latvijas kultūras kanona spēli bērniem “Stāstu stāsts” izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
5. jūlijs, piektdiena
19.00-20.30 Saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?”
Mākslīgā intelekta (MI) rīki ienāk arī grāmatniecībā. Vai iespējama grāmatas autora un dizainera koprade ar MI? Kā atrast līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci? Vai cilvēka radošums ir izsmelts? Cik ļoti grāmatas tapšanā drīkstam paļauties uz MI asistentiem un kas notiek ar autorības jautājumu? Diskusijā par mākslīgā intelekta spožumu un postu piedalīsies rakstnieki, dizaineri, dizaina pētnieki un lasītāji. Interaktīvajā daļā kopā lūkosimies nākotnes scenāriju spekulācijās un sacentīsimies radošumā ar MI.
Sarunu vada profesore un dizaina pētniece TU Dublin School of Art and Design (Īrija) Dr.art. Aija Freimane
Sarunā piedalās grāmatu, grafikas un produktu dizainers Klāvs Priedītis, rakstniece Baiba Zīle un iespieddarbu un reklāmas grafikas dizainers Ivs Zenne.
Diskusiju un sarunu tiešraides būs skatāmas LNB un LNB Atbalsta biedrības sociālā tīkla Facebook kontos, LNB mājaslapā www.lnb.lv un sarunu festivāla “Lampa” mājaslapā www.festivalslampa.lv.
Telts “Bibliotopija” top ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas atbalstu projekta “Drukas un mediju sadarbības tīkls” (Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/001) ietvaros un ir daļa no notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500”, kas top ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Rīkotāji: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas Nacionāla bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Bibliotekāru biedrību.
123484