2018. gada 18. aprīlī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedriem Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika piedāvātas telpas un laiks, lai pārrunātu līdzšinējo sekciju darbību un lemtu par nākotnes plāniem. Līdz šim LBB biedriem ir bijusi iespēja darboties 7 profesionālo interešu sekcijās:
- Bērnu un skolu bibliotēku sekcijā,
- Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijā,
- Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijā,
- Jauno speciālistu sekcijā,
- Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijā,
- Novadpētniecības sekcijā,
- Publisko bibliotēku sekcijā.
Jāņem vērā, ka laika gaitā nepieciešamība pēc kopīgas darbošanās kādā no nozares sfērām var mazināties, aktualizējas jauni darba virzieni vai gluži otrādi – apzināmies, ka divas vai vairākas darbības jomas skatāmas tik ciešā saskarē, ka rodas nepieciešamība pārskatīt sekciju darbības pamatus.
LBB valdes pienākums ir dot sekcijām iespēju darboties pēc brīvas iniciatīvas, piedāvājot tikties, pieņemt pašiem savus lēmumus, risināt aktuālus nozares jautājumus, tādējādi iesaistoties biedrības darbā un sekmējot nozares un bibliotēku attīstību. Mēs varam atbalstīt, mudināt, bet nevaram pārņemt sekciju darbu.
Piedāvājums rīkot sekciju sanāksmes sasaucās ar šī gada Bibliotēku festivāla moto: “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”. Vairāku gadu garumā sekciju darba vadīšanu bija uzņēmušies sava darba entuziasti, un, kā jau zināms, pārmaiņas rada attīstību. Redzot, ka gandrīz visu sekciju darbā jau kādu laiku iestājusies stagnācija, aicinājām sekciju vadītājus pārskatīt savas prioritātes un iespējas darboties sekciju darbā, kas kalpoja par impulsu lielākām un mazākām izmaņām.
Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmē piedalījās 14 biedri. Sekcijas vadītāja Silvija Tretjakova informēja biedrus par vadības maiņas nepieciešamību, par līdzšinējiem sekcijas darbības virzieniem un sekcijas darbības iespējām nākotnē. Arī sekcijas biedri izteica vērtīgas idejas un priekšlikumus turpmākajai sekcijas darbībai, piemēram, izstrādāt kvalitātes vadlīnijas skolu bibliotēku attīstībai, integrēt darbu ar bērniem citu profesionālo pasākumu programmās, aktīvāk izmantot sociālos tīklus, iekļaut informāciju par sekcijas darbību biedrības tīmekļvietnē u. c. Lai arī sekcijas sanāksmes laikā jauns vadītājs netika ievēlēts, biedri vienojās izvirzīt sekcijas kodolu 5 cilvēku sastāvā, no kuru vidus vēlāk ievēlēt nākamo sekcijas vadītāju.
Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmē piedalījās 12 biedri. Sekcijas vadītāja Jana Dreimane prezentēja nelielu ekspresaptauju par biedru vēlmēm un interesēm grāmatniecībā un bibliotēku vēsturē. Tika secināts, ka bibliotēku vēsture un novadpētniecība ir cieši saistītas jomas, jo bibliotēku vēstures izzināšana ir viens no bibliotekāra-novadpētnieka darba virzieniem. Abām sekcijām – Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijai un Novadpētniecības sekcijai – būtu vēlams sadarboties un, iespējams, konsolidēties vienā sekcijā, taču lēmuma pieņemšana pagaidām tiek atlikta, kamēr nebūs skaidra Novadpētniecības sekcijas un Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas turpmākā stratēģija un biedru intereses. Sekcijas biedri izteica vēlmi izveidot sekcijas ziņu vēstkopu* noderīgas informācijas apmaiņai, kā arī nepieciešamību dokumentēt bibliotēku un LBB vēsturi, ierakstot intervijas ar LBB biedriem un valdes locekļiem. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc konsultācijām, padoma bibliotēku vēstures izpētē. Sapulcē nolemts: sekcijas vadīšanu turpina J. Dreimane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece.
Jauno speciālistu sekcijas sanāksmē piedalījās 10 biedri. Sekcijas vadītāja Elīna Sniedze iepazīstināja klātesošos ar sekcijas mērķiem, paveikto un 2018. gada iecerēm – “4CanGurus” 24. maijā Jelgavā un “LibdayLV” šī gada rudenī. E. Sniedze informēja, ka sakarā ar darbu LBB valdē, vēlas atteikties no sekcijas vadītājas amata un piedāvā rīkot jauna vadītāja vēlēšanas šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Sekcijas dalībniekiem tika dots uzdevums uzrakstīt ideju, kuru vēlētos īstenot ar sekcijas palīdzību, kā arī norādīt trīs lietas, ko pats var izdarīt, kam nepieciešama palīdzība, kā arī nepieciešamo atbalstu (finanses, tehnoloģijas utt.). Uzdevuma izpildei tika dotas 10 minūtes, kam sekoja darbs grupās, lai izdomātu, kā viens otram var palīdzēt, un izveidotu iespējamās darba grupas idejas realizēšanai. Sanāksmē tika aktualizēts arī sekcijas biedru motivācijas jautājums. Plašāks atskats uz sekcijas sanāksmi Jauno speciālistu sekcijas vietnē.
Novadpētniecības sekcijas sanāksmē piedalījās 20 biedri. Sanāksmes mērķis bija pieņemt lēmumu par turpmāko sekcijas darbību, jo ir saņemts līdzšinējās vadītājas Gintas Zalcmanes iesniegums par atteikumu turpināt sekcijas vadīšanu. Sanāksmes dalībnieki nobalsoja par to, ka Novadpētniecības sekcijas darbs ir atjaunojams, turklāt tās darbība turpināma paralēli Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas darbam. Par jauno sekcijas vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga. Sanāksmes dalībnieki aktīvi iesaistījās viedokļu apmaiņā par turpmāko sekcijas darbu. Tika secināts, ka jāveido cieša sadarbība ne tikai ar Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekciju, bet arī ar Latvijas bibliotēkām. Sekcijas jēga ir ideju un pieredzes apmaiņā un jaunu zināšanu iegūšanas iespējā. Šobrīd novadpētniecības darbā aktuāla ir novadpētniecības datubāzu, digitālo kolekciju un citus resursu attīstība. Nepieciešams pilnveidot novadpētniecības resursu lietojamību, draudzīgumu lietotājiem, interaktivitāti un lietotāju iesaistīšanos resursu veidošanā.
Ļoti aktīva diskusija noritēja Publisko bibliotēku sekcijas sanāksmē, kurā piedalījās 29 biedri. Arī šī sekcija, tāpat kā Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcija un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcija ir palikusi bez vadītāja. Publisko bibliotēku sekciju vadīja Antra Sprudzāne, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekciju – Kristīne Pabērza, bet Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekciju – Daiga Rokpelne. Sanāksmes dalībniekiem tika uzticēts nolemt, vai Publisko bibliotēku sekciju ir nepieciešams likvidēt vai pārstrukturizēt, kā arī pozitīva lēmuma gadījumā vienoties par turpmākās darbības mērķiem. Sanāksmei nolēma pievienoties arī dalībnieki, kuri interesējās par Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas darbu, tāpēc visu trīs sekciju darbība tika skatīta saistīti. Sanāksmes dalībnieki saskatīja līdzīgus darbības virzienus kā Publisko bibliotēku sekcijas, tā arī Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas darbā, turklāt arī Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas uzdevumi tiešā mērā skar publisko bibliotēku darbu. Klātesošie nolēma balsot par visu trīs sekciju konsolidēšanu. Lēmums: apvienojot visas trīs sekcijas, izveidot jaunu sekciju – Bibliotēku attīstības sekciju. Tika arī nolemts informēt līdzšinējo sekciju biedrus par sanāksmes laikā nolemto, piedāvājot viņiem iespēju pievienoties jaunajai sekcijai. Bibliotēku attīstības sekcijas fokusā būs tādi jautājumi kā pētniecība, bibliotēku pakalpojumi un resursi, infrastruktūra, mārketings un interešu aizstāvība. Tiks veidota ātrās reaģēšanas komanda un darba grupas aktuālu jautājumu risināšanai. Tā kā klātesošajiem dalībniekiem neizdevās vienoties par jauna vadītāja izvirzīšanu, turklāt nepieciešams apzināt arī pārējo biedru domas, par jaunā vadītāja kandidātiem tiks lemts virtuāli.
Atgādinām, ka saskaņā ar biedrības statūtiem, ikvienam biedram ir tiesības saņemt informāciju par biedrības darbību, tajā skaitā iepazīties ar biedrības protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem. Aicinām LBB biedrus būt proaktīviem un izvērtēt savu dalību sekcijās un dot mums ziņu, ja vēlaties mainīt savu dalību vai pievienoties kādai no sekcijām, vai izveidot paši savu sekciju.
* LBB valdes izveidotā biedrības vēstkopa paredz iespēju sekciju vadītāju vārdā sūtīt ziņas arī atsevišķu sekciju biedriem.
Ziņu sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētājas vietniece
Dace Ūdre
Foto: Dace Ūdre