Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī
Mēs esam bibliotekāri. Mēs nevaram apturēt visus šīs pasaules karus, nemierus un konfliktus. Mēs nevaram atlīdzināt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savas mājas, par visām tām ciešanām un šausmām, kuras viņiem ir nācies pieredzēt. Tas, ko mēs varam darīt, ir tas, ko mēs mākam darīt vislabāk – atvērt mūsu bibliotēku durvis ikvienam.
Šobrīd pasaulē 60 miljoniem cilvēku nākas dzīvot prom no savām mājām. Eiropa ir saskārusies ar lielāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara, vairāk kā 4 miljoniem bēgļu no Sīrijas meklējot drošību ārpus savas dzimtenes.
Mēs nevaram paredzēt kā šī krīze attīstīsies. Mēs ceram, ka mūsu valdības atradīs veidu kā atrisināt konfliktus, kas liek miljoniem cilvēku pamestu mājas. Bet mums jābūt gataviem arī tam, ka situācija kara plosītajās valstīs pasliktināsies, bēgļu krīze Eiropā aizvien samilzīs, un Baltijas valstīm, kas līdz šim ir relatīvi maz bijušas iesaistītas bēgļu jautājumu risināšanā, būs jāsaskaras ar pieaugošu skaitu cilvēku, kas meklēs drošību starp mums.
Mums, Baltijas valstu bibliotekāriem, jābūt gataviem pieņemt šos cilvēkus savās lasītavās.
Mēs saprotam, ka 20. gadsimta vēsture ir atstājusi sāpīgas rētas mūsu cilvēku apziņā. Mēs apzināmies, ka šī iemesla dēļ mūsu sabiedrība var negribīgi uzņemt bēgļus savā vidū, un mēs saprotam, ka aizvien pieaugošs bēgļu skaits var novest pie spriedzes veidošanās starp bēgļiem un to uzņēmējiem.
Taču mēs esam stingri pārliecināti, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija mums sniedz ļoti skaidru morālu platformu mūsu attieksmei pret bēgļiem. “Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un izmantot šo patvērumu”. Tas nozīmē, ka tas ir mūsu pienākums – uzņemties atbildību par bēgļiem, un attiekties pret viņiem cilvēcīgi un iekļaujošā veidā.
“Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus; šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām”. Šis ir vēl viens pants no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kas ir kalpojis par vaduguni bibliotēku darbam pēdējās desmitgadēs.
UNESCO Publisko bibliotēku manifests saka: “Publisko bibliotēku pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem, neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, reliģiskās piederības, tautības vai sociālā statusa.” Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu morāls pienākums ir pieņemt bēgļus mūsu bibliotēkās, kad viņiem būs nepieciešama mūsu palīdzība. Mēs augstu vērtējam mūsu principus attiecībā uz starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidību. Mums jānodrošina, ka bibliotēkas ir atvērtas un iekļaujošas, un jābūt gataviem nodrošināt specifiski pielāgotus pakalpojumus bēgļiem, ļaujot viņiem kaut nedaudz vairāk sajusties kā mājās.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, mēs aicinām visus Baltijas bibliotekārus:
- Mācīties no citu Eiropas valstu bibliotēku pieredzes, kas jau šobrīd praktiski strādā ar bēgļiem;
- Savlaicīgi un pārdomāti attīstīt un plānot pakalpojumus bēgļiem, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības;
- Attīstīt konsultāciju un atbalsta pakalpojumus bēgļiem, palīdzot viņiem labāk saprast kā darbojas mūsu sabiedrības un sociālie pakalpojumi;
- Palīdzēt bēgļiem apgūt nepieciešamās valodu prasmes;
- Īpašu uzmanību pievērst bērniem bēgļu vidū, palīdzot viņiem dziedēt bēgļu gaitās gūtās morālās traumas;
- Informēt sabiedrību par bēgļu dzīves reālijām, viņu kultūru un iemesliem, kāpēc viņi ir kļuvuši par bēgļiem;
- Veidot bibliotēkas kā dialoga un pārdomu vietas, un strādāt pie sabiedrības saliedētības.
Mēs aicinām mūsu valstu lēmumu pieņēmējus:
- Ņemt vērā bibliotēku īpašo lomu, gatavojot plānus bēgļu integrācijai mūsu sabiedrībā.
Šo paziņojumu sagatavoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bibliotekāru biedrības, un vienbalsīgi pieņēma un atbalstīja 85 Baltijas bibliotekāru 10. kongresa un 250 Latvijas bibliotekāru 17. konferences dalībnieki Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī.
