Ceturtdien, 22. martā, Popes muižas svētku zālē norisinājās pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.
Pasākumu ievadīja biedrības “Popes muiža” pārstāvja Roberta Grinberga vadīta ekskursija pa Popes muižas vēsturisko apbūvi. Kuplais pasākuma apmeklētāju pulks ielūkojās senākajā no Popes muižas celtnēm, 1635. gadā celtajā Medību pilī, apskatīja biedrības “Popes muiža” aprūpēto, pēc arhitekta Teodora Zeilera veidoto Popes muižas Zirgu stalli, izstaigāja Popes muižas kungu māju, kuru par savu sauc Popes skola.
Pasākuma turpinājums norisinājās skolas zālē, ar skatu uz kādreizējo fon Bēru dzimtas bibliotēkas telpu, tagad – zēnu darbmācības kabinetu. Pasākuma dienā tur tika izstādītas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrastas grāmatas no fon Bēru bibliotēkas, ko starplaikos ar pietāti un baltiem cimdiem rokās pāršķirstīja pasākuma dalībnieki.
Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, stāstīja par minētajām grāmatām un privātbibliotēku, no kuras tās nāk, priekšlasījumā “Skrejošam lācim pa pēdām: biogrāfiski motīvi Popes muižas bibliotēkas stāstos” apspēlējot fon Bēru ģerbonī ietverto ejošā lāča tēlu – tik noslēpumainu un nenotveramu, ka dzimtas izpētes darbs līdzinās aizraujošai pēdu dzīšanai. Pētniece vairāk pievērsās Karla Johana Ulriha fon Bēra (1836–1909) dzīves laikam, kad Popes kungu mājā glabājās aptuveni 4000 sējumu liela dzimtas bibliotēka. Zināms, ka 20. gadsimta 70. gados tās lielākā daļa krājuma atradās Kopenhāgenā. Mūsdienās daži muižas grāmatu krājuma eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā.
Tā kā pasākuma apmeklētāji galvenokārt bija Ventspils novada bibliotēku darbinieki, vērtīgs bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāres Marlēnas Krasovskas sniegtais ieskats 2017. gada nogalē iznākušajā izdevumā “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijās”, kas iezīmē bibliotēku veidošanos par lokāliem novadpētniecības centriem, kuru darbības pamatā ir sadarbība, partnerība un koordinācija. Savā ziņā projekts “Neredzamā bibliotēka” var kalpot kā uzskatāms piemērs bibliotēkas īstenotai pētniecībai tandēmā ar citām institūcijām un privātpersonām.
Pasākumu noslēdza Irēnas Lakšes, Popes pamatskolas bioloģijas skolotājas un Ugāles Mākslas studijas dalībnieces, izstādes “Baronu fon Bēru dzimtas muižu atveidojums pasteļu gleznās” atklāšana. Izstādē apkopotas gleznas, kas tapušas no plenēros Popes un Zlēku muižās tapušām skicēm.
Sk. arī Aivara Ķestera fotogrāfijas portālā ventasbalss.lv.
Šis ir sestais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, bet piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā.
Projekta norisi atbalsta:
Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja
Foto: Inga Surgunte, LNB
