2019. gada 16. aprīlī Latvijas bibliotekāru 20. konferences Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedru kopsapulcē vienbalsīgi tika pieņemts Aicinājums Latvijas bibliotēku tīkla attīstībai. Aicinājums nosūtīts Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone iepazīstina LBB biedru kopsapulces dalībniekus ar Aicinājumu Latvijas bibliotēku tīkla attīstībai. Foto: Dace Ūdre
Bibliotēku nozīme
Publisko bibliotēku tīkls Latvijā ir viens no visizvērstākajiem pašvaldību iestāžu tīkliem, kas nodrošina kvalitatīvus informācijas, kultūras un mūžizglītības pakalpojumus tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Daudzos lauku apvidos bibliotēka ir vienīgā kultūras iestāde, kas satur kopā vietējos iedzīvotājus un sniedz viņiem ne tikai informācijas un kultūras pakalpojumus, bet arī iespēju uzturēties atvērtā un iekļaujošā vidē. Apstākļos, kad intensīvi tiek veikta gan valsts un pašvaldību, gan komerciestāžu (piemēram, banku filiāļu) optimizācija, daudzviet bibliotēkas ir vienīgās iestādes, kur iedzīvotāji var saņemt ne tikai bibliotekāros pakalpojumus, bet arī piekļūt valsts, pašvaldību un komerciestāžu pakalpojumiem, t. sk. e-pakalpojumiem. Bibliotēkas un to sniegtie pakalpojumi cieši iekļaujas pašvaldību centienos veicināt pagastu, novadu un pilsētu attīstību, un ir spēcīgs atbalsts valsts virzībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
Situācijas raksturojums
Pēdējos gados Latvijā vērojama bibliotēku tīkla reorganizācija, samazinot pagastu bibliotēku darba laiku un bibliotekāru slodzes: nepilnā slodzē 2017. gadā strādāja 23 % pašvaldību publisko bibliotēku bibliotekāru. Samazināts darba laiks un slodze izraisa lejupejošu bibliotēku apmeklējumu un finansējumu, bibliotēku pakalpojumi kļūst mazāk pieejami un negatīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijas bibliotēku statistikas koprādītāji demonstrē pastāvīgi augšupejošu līkni gan bibliotēkām piešķirtajam finansējumam krājuma iegādei, gan bibliotekāru atalgojumam, taču daudzos novados un pagastos bibliotēkas krājuma iegādei gadā var atvēlēt vien 700–800 eiro un bibliotekāra atalgojums tikai nedaudz pārsniedz valstī noteikto minimālo algu. Finansējums, kas bibliotēkām tiek piešķirts tehnoloģiju iegādei un nomaiņai, ir nepastāvīgs un nevienmērīgs. Daudzviet Latvijā bibliotēku informācijas un komunikācijas infrastruktūra pamazām tiek nomainīta, uzlabota un attīstīta, taču daudzās bibliotēkās datori un cita informācijas tehnoloģiju aparatūra ir novecojusi, kā arī ir ļoti lēns interneta darbības ātrums, kas rada nopietnu apdraudējumu bibliotēku funkciju veikšanai, t. sk. e-pakalpojumu nodrošināšanai.
Aicinājums
LBB aicina saglabāt bibliotēku tīklu un nodrošināt tā attīstību, lai iedzīvotājiem visā Latvijā tiktu nodrošināti kvalitatīvi un pieejami bibliotēku pakalpojumi. LBB aicina nodrošināt bibliotēku darbības īstenošanai un attīstībai nepieciešamo finansējumu, īpaši veicinot kvalitatīva bibliotēku krājuma veidošanu, modernas un efektīvas bibliotēku informācijas un komunikācijas infrastruktūras uzturēšanu un bibliotekāra pienākumiem, kompetencei un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.
LBB rosina valsts iestādes un pašvaldības intensīvāk un uzstājīgāk izmantot bibliotēku pakalpojumus, tādējādi nodrošinot bibliotēku atdevi, kā arī aicina bibliotēku attīstību iekļaut valsts un pašvaldību stratēģiskās plānošanas dokumentos, un regulāri sekot līdzi gan bibliotēku attīstībai, gan kvalitātei.
Aicinājuma dokuments (PDF).
Informāciju sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone
bibliotekarubiedriba@gmail.com
