Laikā no 2018. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Itālijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizēja Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – konferenci “Ceļā uz pilsonisko apziņu izmantojot Eiropas kultūras mantojumu” (Paths towards Citizenship through European Cultural Heritage) Palermo, Itālijā.
Konferencē piedalījās 130 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm un 500 Itālijas skolu, universitāšu, pieaugušo izglītības iestāžu, Nacionālo aģentūru, Izglītības ministriju un pašvaldību pārstāvji.
Konference bija daļa no 1268 Itālijas realizētajām iniciatīvām Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konferences darbs ritēja četros tematiskos blokos: Kultūras mantojums Eiropas identitātes stiprināšanā; Izglītība un kultūra radikālisma apkarošanai; Mantojums pieder visiem; Vidusjūras kultūra kā tilts uz citām kultūrām.
Konferences paneļdiskusijas, priekšlasījumi un labās prakses piemēri Erasmus+ projektu gaismā iezīmēja Eiropas kultūras identitātes un modernā pilsoniskuma konceptu, balstītu uz brīvību un demokrātiju.
Konferences formālais mērķis bija iepazīt un svinēt Sicīlijas kultūras mantojumu. Tomēr, tematisko bloku provokatīvais uzstādījums aicināja atbildēt uz izglītotājiem, māksliniekiem, bibliotekāriem, dažādu līmeņu vadītājiem neērtiem jautājumiem: kas ir pilsoniskums, pilsoniskā piederība, aktīvais pilsoniskums, kultūras pilsoniskums, pasaules pilsoniskums, pilsoniskuma ideoloģiskā bagāža? Vai tāda Eiropas identitāte vispār eksistē? Vai un kā iespējams sajust piederību kolektīvās identitātes konceptam? Kāda ir cena, ko maksājam par Eiropeisko identitāti?
Aptuveni 160 konferences dalībnieku vidū biju vienīgā bibliotekāre. Jāatzīst, mani ikreiz pārsteidz izglītības un kultūras sektora profesionāļu izbrīns par bibliotekāru klātbūtni Erasmus+ apmācībās, projektos un semināros: ko skolu bibliotekārs saredz un sadzird un gūst starptautiskos tālākizglītības pasākumos?
21. gadsimta skolas bibliotēkas atslēgvārdi ir sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Šodienas bibliotēka sen nav tikai kultūras mantojuma novietne, bet mācību vide un izziņas cikla posms. Būtiski, lai šajā posmā kultūras mantojuma resursi tiktu ne vien gūti, bet sintezēti zināšanās.
Mana ikdienas darba lielais izaicinājums ir rast sinerģiju starp mūsdienu izglītības procesu un kultūras mantojuma resursiem.
Rietumu sabiedrībai šobrīd ir divi izaicinājumi: kultūras mantojuma marginalizācijas tendence un kultūras mediācija transkulturālā sabiedrībā. Būtībā, mēs piedzīvojam eiropeiskās identitātes krīzi. Izrādījies, ka identitāte nav tikai piederība un iekļaušanās, identitāte ir arī apzināta vēlme neiekļauties un izstāties.
Eiropas kultūras identitāte ir ne vien pētnieciski interesants jautājums, bet arī politisks: teju 60 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas (šodien to sauc Līgums par Eiropas Savienības darbību). Eiropas Savienība ir ierobežots, nepabeigts un ekonomiskā racionālismā balstīts projekts, kuru raksturo demokrātijas un kultūras integrācijas deficīts.
Šeit ir adrenalīna pilns aspekts skolu bibliotēku darbā: no vienas puses, bibliotēka ir kultūras mantojuma mediators transkulturālā sabiedrībā, kura veidojas daļēji stihiski. No otras puses, bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot šodienas sabiedrības satvaru, veicinot kultūras un mediju pratības formas.
Konferencē dzirdētie labās prakses piemēri rāda, ka Erasmus+ projekti ir mehānisms ceļā uz Eiropas kolektīvo identitāti, kura nebūt nekontrastē ar dažādajām nacionālajām identitātēm, bet gan pauž lojalitāti kultūras vērtībām: cilvēktiesībām, izteiksmes brīvība, demokrātijai un tiesiskumam.
Daudzie izglītības, mākslas un kultūras projekti patiesībā var būt rīks, kas pārvērš nacionālās vērtības, simbolus un uzskatus par kopējām sociālajām un politiskajām normām.
Konferencē dzirdētais vairoja apziņu, ka kultūras mantojums ir spēcīga pilsoniskās piederības komponente un bibliotekāru proaktīva iesaiste var nodrošināt kultūras mantojuma ilgtspēju un vērtību pieejamību.
No Palermo atvedu pārliecību, ka kultūrizglītība nefokusējas uz artefaktiem, bet uz dzīvo kultūru un pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Ir skaidrs, ka mūsdienu Eiropa ir daudzveidību Eiropa, kurā kultūras mantojuma kodu neparastās realitātes gan konfliktē, gan sadarbojas vienlaikus. Kopējā Eiropas identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana.
Novēlu kolēģiem Latvijas skolu bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kultūras telpu!
Informācija par konferenci: http://culturalheritage.erasmusplus.it/
#EuropeForCulture
Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre
