No 20. līdz 22. aprīlim Prāgā norisinājās ikgadējā EBLIDA konference, kuras tēma šogad bija “Ilgstspējas jēga: no mērķiem uz darbībām Eiropas ilgstspējas nedēļā jeb Week 17. Bibliotēkas ilgtspējīgai nākotnei”.
EBLIDA ir Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs, kas apvieno vairāk nekā 120 biedrus – bibliotēku asociācijas un iestādes – no 32 valstīm, pārstāvot 65 000 Eiropas publisko bibliotēku. Latvijas pārstāvniecība EBLIDA ir redzama un nozīmīga. Latvijas Bibliotekāru biedrība ir EBLIDA pilntiesīgs biedrs kopš 2022. gada, bet Latvijas Nacionālā bibliotēka kā asociētais biedrs EBLIDA darbojas jau kopš 2005. gada. Latviju EBLIDA izpildkomitejā pārstāv Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, kura tika ievēlēta šajā amatā 2021. gadā. Šogad EBLIDA Padomes kopsapulci un ikgadējo konferenci Prāgā no Latvijas apmeklēja arī LNB Bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne, Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne, Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Daina Girvairte.
Domājot par Eiropas bibliotēku nākotni – EBLIDA, ELAN, Eiropas Komisijas ekspertu grupa un Zaļā bibliotekāra rokasgrāmata
Viens no konferences apspriežamiem jautājumiem bija atskats uz EBLIDA 2025. gadā paveikto sadarbībā ar citām Eiropas organizācijām bibliotēku aizstāvībai kā IFLA, NAPLE, PublicLibraries2030. Nozīmīgākais ietvars, kurā EBLIDA šobrīd darbojas, ir 2025. gadā iegūtais Radošās Eiropas finansējums projektam ELAN – Eiropas Bibliotēku asociāciju tīklošanās. Projekta stratēģiskie virzieni gan sasaucas ar pašas organizācijas stratēģiskajiem mērķiem, gan ar asociāciju vajadzībām dažādos virzienos – ilgtspējā, aizstāvībā, pilsoniskā iesaistē, digitālā transformācijā, kā arī kultūras diplomātijā. Projekta ievaros daudzas aktivitātes ir vērstas tieši uz asociāciju pilnveidi un tīklošanos, un tām var sekot līdz vietnē https://eblida.org/lv/elan/, tai skaitā ierakstiem no tiešsaistes semināriem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Komisijas atvērtās koordinācijas metodes ekspertu grupas ziņojumam par bibliotēku lomu sabiedrības izaugsmē un demokrātijas nostiprināšanā Eiropā, kas ir nozīmīgs dokuments ikvienai Eiropas bibliotēkai. Kā daļa no ES Darba plāna kultūrai ziņojums “Eiropas stiprināšana ar publisko bibliotēku palīdzību; Kā ilgtspējīgi ieguldījumi publiskajās bibliotēkās un to daudzajās lomās sniedz sociālu, kultūras un demokrātisku atdevi“ tiks publiskots 2026. gada jūnijā. Tā pamatprincipi un rekomendācijas noteiks turpmāko gadu virzību gan Eiropas, gan nacionālā līmeņa organizācijām bibliotēku attīstību jomā. Tomēr dokuments kalpos arī lokāla līmeņa attīstības plānošanā bibliotēku jomā, un dos motivāciju Eiropas bibliotēkām saskatīt savu lomu un nozīmību sabiedrības procesos.
Pasākuma laikā tika oficiāli atklāts arī izdevums “Zaļā bibliotekāra rokasgrāmata: simfonija ilgtspējas mažorā” (The Green Librarian Handbook: Symphony in Sustainability Major). Šī rokasgrāmata, kas tapusi sadarbībā ar Vides informācijas un dokumentācijas centru tīklu (Red de Centros de Información y Documentación Ambiental, RECIDA), ir aicinājums uz rīcību un praktisks ceļvedis bibliotēkām vides un sociālo pārmaiņu laikā. Rokasgrāmatā apkopoti iedvesmojoši piemēri un konkrētas prakses dažādās Eiropas bibliotēkās: kopienu dārzi, lietu bibliotēkas, sadarbības tīkli u.c. Šie labās prakses piemēri parāda, ka ceļš uz ilgtspējību nav vienāds – tas ir radošs, elastīgs un balstīts vietējo kopienu vajadzībās. Tas liek apzināties, ka ikviena bibliotēka, neatkarīgi no tās lieluma vai resursiem, var dot ieguldījumu zaļākas un taisnīgākas pasaules veidošanā. Izdevumā iekļauti arī piemēri no Latvijas. Rokasgrāmata pieejama angļu valodā.
Kā runāt par lietām, par kurām mēs neko nevēlamies dzirdēt?
Konferences laikā bija iespēja iedvesmoties un tīkloties ar bibliotēku pārstāvjiem no visas Eiropas un arī ārpus tās robežām – iepazīstoties ar labās prakses piemēriem, izmēģinot darbnīcās konkrētas metodes, kuras izmantot bibliotēku darbā, diskutējot par bibliotēku darbu un lomu krīžu laikā. Šodienas lielo svārstību laikā nozīmīgi ir jautājumi arī par bibliotēku lomu dažādības pieņemšanā un spējā veicināt sabiedrības izturētspēju pret dezinformāciju, propagandu un populismu, tāpēc īpaši gribas izcelt divus konferences notikumus.
Pirmais – konferences īpašais viesis jeb keynote. Tas bija Lukāšs Houdeks (Lukáš Houdek) – čehu žurnālists, raidierakstu veidotājs un mākslinieks, reportieris žurnālā Heroine un konsultants valsts Sociālās iekļaušanas aģentūrā, bijušais valsts kampaņas “HateFree Culture” koordinators. L. Houdeks ļoti atklāti runāja par savu personisko pieredzi bērnībā, kad viņu 6 gadu vecumā seksuāli izmantoja un viņš cieta arī no savu vienaudžu vardarbības, kā arī par to, kā runāt par savu seksuālo orientāciju, ja tā neatbilst tam, ko no tevis sagaida ģimene un līdzcilvēki. Žurnālists ir sarakstījis grāmatu “Sarunas ar pedofiliem un viņu ģimenēm” (2025), kurā atklāti un godīgi tiek uzklausīti un iztaujāti šie cilvēki. Tāpat žurnālists veidojis arī dažādus mākslas projektus, kuros izgaismo dažādu vardarbības pilnu vēsturisku notikumu ietekmi uz kopienām, kuras nevēlas sarunāties par vēstures tumšajām un nepatīkamajām lapaspusēm. Konferences laikā viņš, šķiet, iedvesmoja ikvienu klātesošo, radot ticību un pārliecību, ka tieši bibliotēkas ir vai var kļūt par vietām, kurās ir iespējams atklāti sarunāties par problēmām un tēmām, par kurām sabiedrība labprātāk klusē. L. Houdeks savā uzrunā uzsvēra, ka klusēšana nepalīdz ne upurim, ne varmākai, ne sabiedrībai kopumā. Viņš aicināja tieši bibliotēkas būt par sarunu un dialoga vietām – drosmīgām, iekļaujošām un atklātām. Tas sasaucas ar bibliotēkas kā “drošās telpas” ideju – droša arī sava viedokļa un uzskatu paušanai bez aizspriedumiem, ko uzsver arī daudzi iepriekš minētie Eiropas dokumenti par bibliotēkām.
Otrais – dokumentālās filmas Bibliotekāri (The Librarians, oficiālā filmas vietne: https://thelibrariansfilm.com/) seanss un tiešsaistes saruna ar vienu no filmas varonēm, skolas bibliotekāri, vārda brīvības aizstāvi Martu Hiksoni (Martha Hickson). “Bibliotekāri” ir 2025. gada ASV dokumentālā filma, kura izseko skolas bibliotekāru ikdienai Teksasā, Floridā un citos štatos, kuros skolu vecāku padomes populistisku mērķu vārdā vēlas izslēgt no skolu bibliotēku krājumiem grāmatas par seksuālajām minoritātēm, rasu dažādību, seksuālās izglītības jautājumiem un ne tikai. Filma stāsta par bibliotekāru drosmi iestāties pret cenzūru un cīnīties par bibliotēku neatkarību. Filma noteikti nav izklaidējošs kases grāvējs par “kaut kur tālu Amerikā” eksistējošām problēmām, bet gan par aktuāliem jautājumiem arī pie mums. Ja cenzūra Latvijā pirmajā acu uzmetienā varētu šķist kā reti sastopama parādība, tad pašcenzūra pavisam noteikti mēdz būt klātesoša arī mūsu ikdienas darbā. Jautājums – vai mēs paši to pamanām? Vai esam pārliecināti par savu profesionālo noturību populistiska spiediena priekšā? Jācer, ka drīzumā filmu būs iespējams noskatīties arī Latvijā.
Sarunas laikā pēc filmas seansa bibliotekāre Marta Hiksone uzsvēra – ikvienam bibliotekāram ir jābūt gatavam aizstāvēt bibliotēku pamatvērtības un sabiedrības intereses, un ja nepieciešams – ir jāspēj arī cīnīties un riskēt bibliotēku un vārda brīvības vārdā. Vai mēs, Latvija bibliotekāri, esam tam gatavi?
Atskatu sagatavoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
Bibliotēku attīstības eksperte
IFLA ENSULIB sekcijas pārstāve
kristine.deksne@lnb.lv
Katrīna Kukaine
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta direktore
katrina.kukaine@lnb.lv
Baiba Īvāne
Salaspils novada bibliotēkas
Galvenā bibliogrāfe
baiba.ivane@biblioteka.salaspils.lv