Svētdien, 26. aprīlī, vienam no Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) ierosinātājiem un dibinātājiem, izcilajam bibliotekāram un bibliogrāfam Voldemāram Caunem apritēs 130 gadi. Viņš dzimis 1890. gada 26. aprīlī Valkas apriņķa Kalnamuižas pagastā, kur pavadījis pirmos sešus dzīves gadus, pēc tam ar vecākiem pārcēlies uz Rīgu. Mācījies Sv. Ģertrūdes elementārskolā, pēc tam Rīgas reālskolā. Kopš 1906. gada bija Latviešu (vēlāk – Latvijas) Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. No 1919. gada marta līdz 1923. gada oktobrim – Liepājas pilsētas bibliotēkas pārzinis, pēc viņa ierosinājuma 1919. gada decembrī bibliotēkā atvērta bērnu nodaļa ar atsevišķu telpu, grāmatu krājumu, abonementu un darbinieku. Tā bija pirmā bērnu bibliotēka Latvijā. Bibliotēka pārcelta uz plašākām, piemērotākām telpām Zivju ielā 7, kur tā darbojas joprojām. 1923. gada rudenī pēc Valsts bibliotēkas aicinājuma V. Caune pārcēlās uz Rīgu, lai uzņemtos vecākā bibliotekāra pienākumus. Valsts bibliotēkas Bibliogrāfijas nodaļā V. Caune izveidoja modernu bibliogrāfisko izdevumu sistēmu. V. Caune bija periodikas rakstu rādītāja “Latviešu zinātne un literatūra” (vēlāk – “Latvijas zinātne un literatūra”) kārtējās sērijas sastādītājs un redaktors. Rediģēja arī jauno Latvijas grāmatu bibliogrāfisko izdevumu “Valsts bibliotēkas biļetens”.
Voldemārs Caune 1914. gadā. Foto no LNB Rokrakstu krājuma
1934. gada 18. maijā apcietināts un ieslodzīts Liepājas nometnē, kur pavadīja 10 mēnešus. Pēc tam darbā vairs netika atjaunots.
V. Caune bija LBB priekšsēdētājs no 1928. februāra līdz 1934. gada maijam, ik gadu ievēlēts no jauna. Viņa vadības laikā, 1929. gadā LBB iestājās Starptautiskajā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā. Iecienīts, varētu teikt, iemīļots kolēģis sava draudzīgā, atsaucīgā rakstura dēļ. Vairāku nozares grāmatu autors.
V. Caune miris 53 gadu vecumā, 1944. gada 11. februārī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.
V. Caune “Decimālā klasifikācija” (1920)
V. Caune “Bibliotēkas iekārta” (1929)
Informāciju sagatavoja:
LBB Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja
Jana Dreimane
