2026. gada 29. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) 16. kongress “Bibliotēkas nākotnei”, pulcējot bibliotekārus, informācijas speciālistus, izglītības un kultūras nozares pārstāvjus, kā arī politikas veidotājus no visas Latvijas. Kongress kļuva par nozīmīgu platformu profesionālai diskusijai, pieredzes apmaiņai un bibliotēku nozares nākotnes attīstības virzienu iezīmēšanai.
Kongresu atklāja Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Rūta Bokta, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa. Jāpiebilst, ka zīmīgi – tieši kongresa dienā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē notika Bibliotēku likuma grozījumu apspriešana pirms otrā lasījuma Saeimā.
Katrīnas Kukaines, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktores un Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju biroja (EBLIDA) izpildkomitejas locekles priekšlasījumā tika aplūkota Eiropas līmeņa sadarbība bibliotēku nozarē un bibliotēku loma mūsdienu sabiedrībā, īpaši pievēršoties EBLIDA darbības prioritātēm un Eiropas Komisijas Atvērtās koordinācijas metodes (Open Method of Coordination – OMC) ekspertu grupas ziņojumam par kultūras iestāžu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā. Katrīna Kukaine akcentēja, ka bibliotēkas Eiropā arvien vairāk tiek atzītas ne tikai kā informācijas un kultūras pieejamības centri, bet arī kā drošas un iekļaujošas kopienu telpas, kas veicina medijpratību, pilsonisko līdzdalību un demokrātiskas vērtības. Tika uzsvērta nepieciešamība bibliotēkām aktīvi iesaistīties digitālās transformācijas procesos, vienlaikus saglabājot cilvēkcentrētu pieeju pakalpojumu attīstībā.
Savukārt ar personīgu pieredzes stāstu uzstājās Elīna Veļa, Latvijas Bibliotekāru biedrības Bibliotēku mārketinga sekcijas vadītāja un IFLA Menedžmenta un mārketinga sekcijas komitejas locekle. Priekšlasījumā Elīna Veļa dalījās pieredzē par savu profesionālo ceļu starptautiskajā bibliotēku vidē, uzsverot, ka arī nelielas valsts bibliotekāram ir iespējas būt pamanāmam un aktīvi iesaistīties pasaules mēroga profesionālajos procesos. Stāstījums atklāja, kā dalība Starptautiskajā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (IFLA) sniedz iespēju paplašināt redzesloku, veidot profesionālus kontaktus un pārstāvēt Latvijas bibliotēku nozari starptautiskā līmenī. E. Veļa iepazīstināja ar IFLA darbības virzieniem, sekciju darbu un dažādajām iespējām, ko organizācija piedāvā bibliotekāriem – no dalības darba grupās un konferencēs līdz profesionālās attīstības un sadarbības projektiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta mārketinga un komunikācijas nozīmei bibliotēku darbā, uzsverot bibliotekāru spēju būt radošiem, drosmīgiem un redzamiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Viktorija Piščikova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos, atskatoties uz paveikto gada laikā pēc sadarbības līguma noslēgšanas ar Vācijas bibliotēku un kultūras institūcijām akcentēja starptautiskās sadarbības nozīmi bibliotēku nozares attīstībā un profesionālās pieredzes apmaiņā. V. Piščikova iepazīstināja ar galvenajiem sadarbības virzieniem, kas īstenoti gada laikā pēc līguma parakstīšanas, tostarp profesionālajām vizītēm, pieredzes apmaiņas aktivitātēm, kopīgiem projektiem un zināšanu pārnesi bibliotēku pakalpojumu attīstībā. Priekšlasījuma laikā tika ieskicēti arī nākotnes plāni, kas paredz turpināt starptautisko sadarbību, attīstīt kopīgus projektus un paplašināt iesaistīto institūciju loku. Tika uzsvērts, ka ilgtermiņa partnerības ir nozīmīgs resurss bibliotēku nozares inovācijām un profesionālajai izaugsmei.
Krista Visas no Igaunijas Bibliotekāru biedrības dalījās pieredzē par klientu pieredzes izpēti un lietotāju apmierinātības novērtēšanas nozīmi bibliotēku darbā. Priekšlasījumā tika aplūkots klienta ceļa jeb lietotāja pieredzes konceptuālais modelis, kas palīdz bibliotēkām labāk izprast apmeklētāju vajadzības, paradumus un saskarsmes punktus ar bibliotēkas pakalpojumiem. Krista Visas uzsvēra, ka mūsdienu bibliotēkām nepietiek tikai ar pakalpojumu nodrošināšanu – būtiski ir arī regulāri izvērtēt, kā lietotāji šos pakalpojumus uztver un kāda ir viņu pieredze. Lektore iepazīstināja ar dažādām metodēm, ko iespējams izmantot klientu apmierinātības izvērtēšanā, tostarp aptaujām, intervijām, novērojumiem un klienta ceļa kartēšanu. Tika uzsvērts, ka kvalitatīvi dati par lietotāju pieredzi palīdz bibliotēkām pieņemt pamatotus lēmumus, pilnveidot pakalpojumus un veidot lietotājiem draudzīgāku vidi.
Ar priekšlasījumu uzstājās Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs, aicinot klausītājus pārdomāt bibliotēku, grāmatu un zināšanu nozīmi strauji mainīgajā digitālajā laikmetā. Priekšlasījumā Mārcis Auziņš dalījās pārdomās par mācīšanās paradumu maiņu, informācijas pieejamību un cilvēka spēju koncentrēties laikā, kad ikdienu arvien vairāk ietekmē digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Viņš uzsvēra, ka bibliotēku loma sabiedrībā saglabājas būtiska arī digitālajā vidē, jo tās nodrošina ne tikai piekļuvi informācijai, bet arī telpu domāšanai, izziņai un kvalitatīvām zināšanām. Profesors atzina, ka ir “profesionāls bibliotēku apmeklētājs”, uzsverot personīgo pieredzi un bibliotēku nozīmi savā akadēmiskajā un profesionālajā darbībā. Viņš akcentēja, ka bibliotēka nav tikai grāmatu glabātava – tā ir vide, kas palīdz attīstīt kritisko domāšanu, spēju analizēt informāciju un mācīties visa mūža garumā. Priekšlasījuma laikā tika aplūkota arī drukātās grāmatas vieta digitālajā laikmetā. Mārcis Auziņš norādīja, ka, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību un elektronisko resursu pieejamību, grāmata joprojām saglabā īpašu nozīmi cilvēka domāšanas un mācīšanās procesā. Viņš uzsvēra, ka sabalansēta līdzāspastāvēšana starp digitālajiem risinājumiem un tradicionālajiem informācijas avotiem ir viens no svarīgākajiem izaicinājumiem izglītībā un kultūrā.
Kongresa laikā tika prezentēts arī LBB 2025. gada pārskats, atskatoties uz aizvadītā gada paveikto un nosakot nākotnes prioritātes biedrības un nozares attīstībā. Tāpat norisinājās LBB valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas, stiprinot biedrības demokrātisko pārvaldību un darba nepārtrauktību.
Pasākuma noslēgumā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada balvas ceremonija, kurā tika godināti izcilākie nozares profesionāļi un nozīmīgākie 2025. gada notikumi Latvijas bibliotēkās. Kongresa dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes un piedalīties ekskursijās, paplašinot savu profesionālo redzesloku un stiprinot savstarpējo sadarbību.
Latvijas Bibliotekāru biedrība pateicas visiem kongresa dalībniekiem, lektoriem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem par ieguldījumu pasākuma norisē un bibliotēku nozares attīstībā. Kongress vēlreiz apliecināja, ka bibliotēkas ir nozīmīga sabiedrības attīstības daļa un to nākotne tiek veidota kopīgi – sadarbojoties, daloties pieredzē un drosmīgi raugoties nākotnē.
Informāciju sagatavoja
Elīna Veļa
Bibliotēku mārketinga sekcijas vadītāja