Balso par “Gada notikumu Latvijas bibliotēkās 2025”

Smiltenes novada bibliotēkas projekts “Deputāta grāmatplaukts”, kas īstenots iniciatīvas “Latviešu grāmatai – 500” ietvaros, ir lasīšanas veicināšanas aktivitāte, kas vieno sabiedrību un vietvaru un pievērš deputātu uzmanību bibliotēkas lomai. Deputāti tika aicināti dalīties ar saviem lasīšanas paradumiem un personīgiem stāstiem, kā arī iesūtīt fotogrāfijas ar iemīļotu grāmatu. Projekta turpinājumā notika publiskas sarunas bibliotēkā, kur deputāti diskutēja par lasīšanas nozīmi. Noslēgumā izveidota izstāde, kas ceļo pa novada bibliotēkām, iedvesmojot plašāku sabiedrību.

Animācijas filma “Ezīša ceļojums Slokas vēsturē” ir spilgts piemērs tam, kā bibliotēka var radoši un mūsdienīgi atdzīvināt novadpētniecību. Par godu Slokas 770 gadu un Slokas bibliotēkas 140 gadu jubilejai radītā animācijas filma ir tapusi unikālā sinerģijā starp kultūras un izglītības iestādēm Jūrmalā, iesaistot bibliotekārus, pedagogus, skolēnus un citas radošas vietējās personības. Izmantojot Alberta Kronenberga grāmatu tēlu – “Ezīti – par ceļabiedru, skatītāji vizuāli bagātā un saistošā veidā tiek iepazīstināti ar Slokas vēsturi, piedāvājot inovatīvu kultūras produktu, kas stiprina vietējo identitāti un pašapziņu.

Grāmatas “Kai palikt par eistynu luoci” atvēršana Rēzeknes Bērnu bibliotēkā 2025. gada 22. aprīlī kļuva par spilgtu un radošu notikumu, pārvēršot bibliotēku par interaktīvu emociju un valodas telpu. Pasākums izcēlās ar veiksmīgu literatūras un teātra mākslas sintēzi, iesaistot Rēzeknes Tautas teātri un veidojot dzīvu dialogu ar bērniem. Tas apliecināja bibliotēkas potenciālu būt par inovāciju un kopienas satikšanās vietu, kur profesionāls kultūras saturs savijas ar izglītojošu un emocionāli bagātu pieredzi.

Projekts īstenots no februāra līdz aprīlim, tas būtiski stiprināja jauniešu iesaisti literārajās aktivitātēs. Jaunieši radošajās dzejas darbnīcās un drāmas terapijas nodarbībās attīstīja valodas izjūtu, radošo domāšanu, rakstīšanas, tulkošanas un pašizpausmes prasmes, iedvesmojoties no dzejniekiem: Madaras Gruntmanes, Guntara Godiņa, Ivara Šteinberga un Signes Vanadziņas. Noslēgumā dzejnieki deva savu vērtējumu jauniešu veikumam un iedrošināja turpināt attīstīt literāro tekstu rakstīšanu un tulkošanu.
Projekts sniedza iedvesmu un padziļinātu izpratni par laikmetīgo literatūru, veicināja interesi par literatūru, sekmēja radošo domāšanu un pašapziņu.

Siguldas novada bibliotēkas lasītpatikas notikums ārpus bibliotēkas, kas izceļas ar ciešu vietējās kopienas iesaisti. Ar lasījumiem piedalās sabiedrībā zināmi novadnieki: kultūras darbinieki, rakstnieki, sportisti un pašvaldības pārstāvji, stiprinot piederības sajūtu un iedvesmojot bērnus caur personīgiem piemēriem.
Norises vieta, Siguldas Jaunā pils, ir simboliski nozīmīga, jo tā vēsturiski dēvēta par Rakstnieku pili, kur savulaik darbojusies bibliotēka.
“Izspēlē pasaku pilī” radoši apvieno literatūru, teātra elementus un interaktīvas aktivitātes, veicinot bērnu lasītprieku, iztēli un ģimeņu kopābūšanu. Tas ir spilgts piemērs, kā bibliotēka kļūst par kopienas kultūras iedvesmas vietu.

Atklāšana jaunajās telpās izceļas ar īpašu kopienas līdzdalību un inovatīvu pieeju telpu veidošanā.
Izceļama ir bērnu iesaiste. Telpu iekārtojums tapis, ņemot vērā Bērnu kultūras konsultatīvās padomes izstrādātos maketus un idejas, tas atspoguļojas interjerā, krāsās un funkcionālajos risinājumos, radot vidi, kas ir mūsdienīga, radoša un bērniem saistoša. Izveidota jauniešu telpa ar virtuves zonu un brīvā laika iespējām, radot ērtu un neatkarīgu vidi.
Šis notikums ir spilgts piemērs, kā bibliotēka kļūst par koprades telpu, kur sabiedrība, īpaši jaunākā paaudze, tiek aktīvi iesaistīta lēmumu pieņemšanā. Tas veicina piederības sajūtu, stiprina bibliotēkas lomu kopienā.

Cikls tika veidots kā četru tematisku pasākumu sērija, kurā katrs pārgājiens atbilda konkrētam gadalaikam – “Ziedošais pavasaris”, “Papardes zieds” (18+), “Literāro dvēseļu pārgājiens”, “Laimes lāča pārgājiens”, apvienojot literārus lasījumus, stāstījuma pieturas un kopienas sarunas.
Šī iniciatīva tika īstenota kā viena no būtiskākajām Cēsu Centrālās bibliotēkas aktivitātēm projektā “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025”, iedzīvinot programmas vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Cikls pierādīja bibliotēkas spēju iziet ārpus savām telpām un ierastā pasākumu formāta, padarot literatūru un novadpētniecības mantojumu pieejamu kustībā, pilsētvidē un dabā.

Godinot Aspaziju, Jelgavā Pasta salā pie Aspazijas soliņa Šamota skulptūru parkā notika pasaku pikniks “Jāj pa ceļu pasaciņa”. Pasakām un dzejoļiem mijoties, dalībnieki sildījās pie ugunskura, no mīļākās krūzes baudīja smaržīgu tēju, izkustējās rotaļās un dziesmās. Pasakas stāstīja meistares – A. Ramane (Stāstnieku asociācijas), I. Kalnozola-Kalsere (Sēmes Pasaku raganiņa), S. Kazimiraite-Eglīte, A. Poota un J. Ķepīte. Ar dzeju un pasakām priecēja dzejnieks Harijs Krūze. Lielupes pavasarīgi varenie ūdeņi un putni veidoja stāstniekiem lielisku fonu. Neskatoties uz drēgnajiem laika apstākļiem piknikotāji nesteidza izklīst. Pēcpusdienā Aspazijas jubilejas svinības turpinājās Barona zālē.

Ventspils bibliotēkas Grāmatu svētki ir kļuvuši par tradīciju, kas teju jau 30 gadus Ventspils pilsētas svētku laikā norisinās Ventspils Rātslaukumā. Šie svētki godina grāmatu rakstīšanu un lasīšanu, kā arī apliecina bibliotēkas nozīmīgo lomu sabiedrībā veicinot kultūru un caur grāmatām akcentējot aktuālas tēmas. Šis ir daudzveidīgs kultūras notikums ar plašu svētku programmu – radošās darbnīcas, sarunas, diskusijas, grāmatu tirdzniecība, Ventspils un Ventspils novada autoru sveikšana u.c. Katru gadu šie svētki pulcē lielu interesentu skaitu. 2025. gada Grāmatu svētku tēma bija “Mākslīgais intelekts un tā radošās izpausmes”, akcentējot MI lomu radošajās nozarēs.

31. oktobrī no plkst. 17.00-22.00 norisinājās bibliotēkas nakts pasākums šausmu literatūras tematikā lieliem un maziem.
Šī bija iespēja piedzīvot, kā bibliotēkā pēc tumsas iestāšanās atdzīvojas literārie tēli. Bibliotekāri apvienoja literatūru, tehnoloğijas un zinātni, radot neaizmirstamus piedzīvojumus visa vecuma apmeklētājiem!
Vakara gaitā notika dažādas radošās darbnīcas visai ģimenei: pārsteigumi, sajūtu, izzinošās un izpētes darbnīcas, detektīva izmeklēšanas laboratorija, lasīšana tumsā ar zirnekli, un citas aktivitātes par šausmu tematiku. Viena no tām bija spoku stāstu skatuve – iespēja ikvienam dalīties ar savu spoku stāstu. Pasākumu apmeklēja skaits – 320 interesantu!

Atzīmējot Dzejas dienas, Iecavas pagasta un pilsētas bibliotēkas organizēja zibakciju “VeloDzeja”, dodoties velobraucienā Iecavas pilsētas ielās ar krāšņi izdekorētiem velosipēdiem ar dzejas grāmatām velogroziņos. Iecavnieki ar prieku atsaucās akcijas norisei, lai uzklausītu dzejas rindas, ko lasīja bibliotekāres. Tika sasniegts galvenais akcijas mērķis – iznest un iedzīvināt dzeju pilsētas dunā, lai pasniegtu dzeju kā īpašu dāvanu ikdienas skrējienā – ikvienam, kurš atsaucās. Lai apstātos ikdienas steigā un dzejas grāmatā atšķirtu īstās rindiņas, kas aizkustina līdz sirds dziļumiem, iepriecina, liek noraust pa kādai aizkustinājuma asarai vai izlauzties siltam smaidam!

Humoristisks video interpretēja “trust fall” reklāmas ideju un guva plašu popularitāti Latvijā, izraisot rezonansi un piesaistot mediju uzmanību – sižetu veidoja Latgales Reģionālā televīzija, fragments tika demonstrēts arī Latvijas Televīzijā. Tas palielināja bibliotēkas atpazīstamību, sociālo tīklu sekotāju skaitu un jauno apmeklētāju iesaisti digitālajā vidē un klātienē. Sekotāju pieaugums ļāva sasniegt plašāku auditoriju, veicināt iesaisti un stiprināt bibliotēkas kā dinamiskas, modernas un radošas iestādes tēlu. 2025. gadā RCB sociālo tīklu apmeklējums pieauga par 48%, apliecinot radošas pieejas nozīmi auditorijas paplašināšanā.

Hakatons Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā “Kopā. Rēzeknē – bibliotēku tilti” projektā “Bibliotēku tilti” (LIBRI AMIF-2023-TF2-AG-CALL-AMIF) bija jauna formāta pasākums un pirmais šāda veida pasākums bibliotēkā. Tas pulcēja dalībniekus kopīgā intensīvā un radošā darbā, risinot trešo valstu pilsoņu izaicinājumus – valodas barjeru, informācijas pieejamību, socializāciju un digitālās prasmes. Hakatons veicināja mērķtiecīgu komandu darbu, kā arī praktisku un īstenojamu risinājumu izstrādi. Pasākums parādīja bibliotēku kā sabiedrības integrācijas centru un iekļaujošas sabiedrības veidotāju.

Simpozijs, kas notika “Latviešu grāmatai 500” zīmē ir nozīmīgs Zemgales un arī Latvijas kultūras notikums, kas vieno literatūras, vēstures un sabiedrības vērtības, godinot izcilās Zemgales meitas Aspazijas 160. jubileju un atzīmējot Jelgavas Pilsētas bibliotēkas 105. gadadienu, izgaismojot bibliotēkas vēsturisko attīstību un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā. Simpozijs izceļ Jelgavas lomu latviešu kultūrā, padziļina izpratni par Aspazijas idejām un to aktualitāti mūsdienās, kā arī stiprina nacionālo identitāti. Plašais dalībnieku loks un augstvērtīgie priekšlasījumi apliecina notikuma mērogu un nozīmi Latvijas kultūrtelpā, padarot to par spēcīgu pretendentu Gada notikuma titulam.

Preiļu Galvenā bibliotēka (PGB) sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību organizētajā Latgales radošo fotoamatieru fotogrāfiju konkursu “Es mīlu savu foto”.
Konkursa mērķis: veicināt Latgales fotoamatieru aktivitātes, atbalstīt radošo izaugsmi, apzināt Latgales fotoamatierus un popularizēt reģionu. Konkursā piedalījās 66 dalībnieki kopā iesūtot 190 fotogrāfijas.
PGB kolektīvs organizēja konkursa norisi un noslēguma pasākumu, izdeva konkursa fotogrāfiju katalogu, kurā iekļauts katra dalībnieka viens darbs un izveidoja konkursa labāko darbu ceļojošo izstādi ar 58 fotogrāfijām (tajā skaitā 9 uzvarētāju), kura bija skatāma PGB un vairākās Latgales pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

X Latgales stāstnieku festivāls ir notikums, kas vieno un stiprina cilvēkus, stāstus un vietu. Preiļu GB radīja sirsnīgu un iedvesmojošu vidi, kur satikās stāstniecība, vēsture un kultūras mantojums. Festivāls notika jau 10.reizi, apliecinot tā nozīmīgo vietu Latgales kultūrtelpā un nostiprinot to kā ilgtspējīgu tradīciju.Latgales stāstnieku festivāli ir īpaši ar seno amatu iedzīvināšanu–ik gadu izceļot kādu no tiem, apzinot amata meistarus, iemūžinot viņu stāstus, dokumentējot tos video un foto, kā arī rīkojot meistarklases, tā saglabājot šo mantojumu nākamajām paaudzēm. X festivāls veltīts-fotogrāfa amatam. Festivālā piedalījās 25 stāstnieki no visas Latvijas, pulcējot ap 150 apmeklētāju.

Līdz šim Asares pagasta Ancenē nebija nevienas pašvaldības iestādes un bibliotēkas nodaļa ir pirmā. Ceļš no idejas par tādas nodaļas nepieciešamību līdz realizācijai noiets īsā laikā. Iniciatīva nākusi no Ancenes iedzīvotājiem, kuri pirmsvēlēšanu laikā to izteica skaļi un jau augustā sākās darbs pie telpu iekārtošanas. Nodaļas atvēršana ir Jēkabpils novada Veiksmes stāsts, jo bibliotēkas sniedz ne tikai bibliotekāros pakalpojumus, bet nodrošina arī pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Pašlaik Ancenes nodaļā ir ap 600 grāmatu, internets, datortehnika. Atsevišķa istaba iekārtota bērniem un jauniešiem lasīšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Ceļā no Limbažiem uz Staiceli tika iepazīta un iemīlēta Vidzemes lībiskā kultūrtelpa kopā ar Mārīti Purmali – Viļķenes bibliotēkas vadītāju, LBB Gada Bibliotekāres goda titula ieguvēju. Lībisko meklējām un sajutām! Viļķenes baznīcas pieskāriens, lībiešu dzimtu un māju izpēte gan Pāles muzejā, gan laimīgajā Stārķu zemē. Kā Limbažu bibliotēkas podkāsta ierakstā teica bibliotēkas direktores vietniece Zane, bibliotekāra profesija ir vienīgā, kas dalas ar savam idejām un lepojas, ja kāds kaut ko “nošpiko”.
IKGADĒJAIS BIBLIOTEKĀRU PĀRGĀJIENS IR BRĪNIŠĶĪGA TRADĪCIJA – tikties un kopā iepazīt, sajust, pētīt, smieties, dziedāt.

Siguldas novada pašvaldība un kultūras centrs “Siguldas devons” kopā ar sadarbības partneriem, tajā skaitā Siguldas novada bibliotēku, un ar VKKF un Lietuvas Kultūras padomes finansiālu atbalstu, īstenoja valstiski nozīmīgu pasākumu – “Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls 2025”. Siguldas novada bibliotēka kā viens no sadarbības partneriem un norises vietām sniedza būtisku ieguldījumu festivāla īstenošanā: bibliotēkās bija pieejama un tika popularizēta festivāla grāmatu kolekcija, notika ievadpasākumi, festivāla laikā īstenotas tikšanās ar autoriem, radošās aktivitātes, kā arī eksponēta viena no izstādēm “Pētersona arhipelāgs. Noslēpumu sala un Ursus sala”.

Notikumu cikls “Latviešu grāmatai 500” (LG500) izcēla būtiskos attīstības posmus, ko latviešu rakstītais vārds piedzīvojis piecsimt gadu gaitā. Kopš pirmā zināmā izdevuma 1525. gadā latviešu valodas rakstītā un drukātā forma, kā arī grāmatniecība kļuva par pamatu spēcīga valodas gara un nacionālās pašapziņas veidošanai.
Pasākumi Latvijas bibliotēkās un diasporas kopienās atkārtoti apliecināja rakstītā vārda nozīmi, stiprināja lasītprieku un kopības sajūtu, vairoja sabiedrības zināšanu bāzi, kā arī uzsvēra bibliotēku lomu sabiedrības vērtību un valstiskuma pamatu uzturēšanā, attīstībā un drošībā.

Konferencē bija iedvesmojoši stāsti un prezentācijas par bibliotēku novadpētniecības krājumos, arhīvos un muzejos esošo fotogrāfiju, video u.c. materiālu digitalizāciju, par MI izmantošanu, lai aprakstītu metadatus, par inovāciju ieviešanu. Konference bija labi apmeklēta un vērtīga gan bibliotēku, gan muzeju un arhīvu darbiniekiem no visas Vidzemes. Pasākums bija labi organizēts un apliecināja, ka, lai gan tehnoloģijas strauji attīstās, cilvēka uzdevums joprojām ir domāt, saprast virzienu un gudri vadīt pārmaiņas. Tas iedvesmo arī bibliotēku darbiniekus meklēt jaunas iespējas kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai mūsdienīgā veidā.

Bibliodomas idejas autore ir Baiba Īvāne, Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe. Bibliodomu īsteno Latvijas Bibliotekāru biedrība, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

“Bibliodoma” ir seminārs, ziedojumu akcija Ukrainas bibliotēkām un izglītojoša platforma Latvijas bibliotekāriem:
1) Seminārs “Bibliodoma. Latvijas bibliotēkas un to krājumi kara ēnā: izaicinājumi, iespējas un atbildība” (13.11.2025.)
2) Bibliodoma LV – publiska platforma Latvijas bibliotekāriem. https://bibliodoma.lv/
3) ziedošanas akcija.

Ziedošanas akcijā saziedoti 4226 eiro un iegādāti 353 grāmatu eksemplāri.

Bibliodoma ir 2025. gada notikums, kurš pavēris jaunu lappusi Latvijas bibliotekārajā domā.

Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 2.lasītpatikas forums notika norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. To organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēka, Tukuma novada pašvaldība, Latvijas Bibliotekāru biedrība.

Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 2.lasītpatikas forumā 180 dalībnieki un viesi no visas Latvijas sajuta Tukuma literārās identitātes kodu!

Tukuma lasītpatikas forums veidoja ikgadējā lasītpatikas foruma saturu kā svaigu skatījumu uz lasīšanas veicināšanas procesiem Latvijā un pasaulē.

Akcentējot lasītpatikas veicināšanu, Lasītpatikas forums kļuvis par nozarē atpazīstamu ikgadēju kultūras notikumu Latvijas skolu un bērnu bibliotekāriem.

Krišjāņa Valdemāra ieguldījumu bibliotēku attīstībā pirmoreiz plašāk pētījis sociāldemokrāts, politiķis, bibliotēku vēstures pētnieks Teodors Līventāls (1882–1956). 1948. gadā viņš sarakstīja darbu “Krišjānis Valdemārs latvju bibliotēku celtniecībā”, taču tas netika publicēts ideoloģisku apsvērumu dēļ. Manuskripts glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, un 2025. gadā, godinot Krišjāni Valdemāru 200. jubilejā, LNB izdevusi tā pirmpublikāciju, kas papildināta ar Janas Dreimanes ieskatu abu personību biogrāfijā un darbībā.

Radoša un sabiedrību iesaistoša vislatvijas kabaču kustība “KABACIM BŪS BŪT” jeb “kabaču mafija” šovasar pārsteidza Latvijas pilsētvidi, kabačiem slepus parādoties puķu dobēs pilsētu apstādījumos. Ideju aizsāka Miezītes bibliotēkas vecākā bibliotekāre Eva Kulmane, iedvesmojoties no Andra Kalnozola grāmatas “Kalendārs mani sauc”, rosinot cilvēkus domāt citādi. Akcija apvienoja dalībniekus visā Latvijā un kļuva par simbolisku vēstījumu par atvērtību, dažādības pieņemšanu un radošu pieeju ikdienai, vienlaikus raisot sabiedrībā smaidu un diskusijas. Sākotnēji klusā aktivitāte izvērtās skaļa Latvijas mērogā un ne tikai.