2024.gada 18.maija saulainajā rītā Jelgavas, Dobeles un Bauskas bibliotekāru visi ceļi veda uz Eleju. Elejas muižas parkā, augstu koku ieskautajā izstāžu zālē norisinājās Jelgavas Pilsētas bibliotēkas organizētais LBB Zemgales nodaļas bibliotekāru pavasara seminārs. Ar neparasto izstāžu zāli un tajā aplūkojamo ekspozīciju semināra dalībniekus iepazīstināja Tūrisma informācijas punkta vadītāja Marta Bolmane, ieskicējot Elejas muižas parka vēsturi un pašas muižas likteni. Marta laipni viesmīlīgi aicināja izbaudīt pēcpusdienas pastaigu parka aizvēnī, atzīties savās domās un sajūtās interaktīvajā objektā “Saruna” vai pie skulptūras “Mīlestībai”. Pēc intensīvām un ekspresīvām rīta puses lekcijām Zemgales bibliotekāri to arī darīja.
“Latviešu grāmatai 500” bibliotēku un lasīšanas gada ietvaros semināra dalībniekiem ieskatu 20. gadsimta 70. un 80. gadu lasīšanas ainā padomju okupētajā Latvijā sniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Jana Dreimane. Pētniece, analizējot savāktos datus un faktus, priekšlasījumā raksturoja pagājušā gadsimta lasītāju paradumus, izlasītās grāmatas, pieminētos autorus, latviešu valodā izdoto grāmatu klāstu un bibliotekāra un lasītāja mijiedarbību. J. Dreimanes stāsts darba pieredzes bagātākos klausītājus aizveda kā dokumentālajā filmā, atsaucot atmiņu dzīlēs noglabātos laika nospiedumus, pauzē raisot spraigas diskusijas par paradumu spēku un izmaiņām, grāmatu un drukātās preses nozīmi.
Šarmanti meistarīgi pielāgot skatuves prasmes cilvēku vadībā mudināja uzņēmējs un teātra direktors Juris Žagars, bet zemnieku saimniecības “Trubenieki” īpašnieks un runas vīrs Jānis Volksons stāstīja par lielāko šitaki sēņu audzētavu Latvijā. Literatūras hrestomātijas muzikālā priekšnesumā sniedza dziedātājs Atis Ieviņš. Pēc tā Elejas muižas parka celiņi aizvilināja bibliotekārus savos ēnainajos noslēpumos, un tad jau ceļš uz mājām, lai atkal turpinātos bibliotekāru un lasītāju mijiedarbība un netrūktu materiāla laikmeta pētniekiem.
Ziņu sagatavoja:
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas
Novadpētniecības dokumentāliste Andra Poota
Foto: Haralds Bukšs