Bibliotopija sarunu festivālā “Lampa”

2024.gada 5. un 6. jūlijā sarunu festivālā “Lampa” (Cēsīs) piedalīsies LNB un LNB Atbalsta biedrība. Šajā gadā telts nosaukums “Bibliotopija”, kur visiem lasītmīļiem un bibliotekāriem būs iespēja piedzīvot bibliotopiju ar brīnišķīgiem runātājiem, piedalīties diskusijās un dalīties pieredzē. Bibliotopijas teltī runās par lasītprasmi un tās veicināšanu, spriedīs par bibliotēku kā būtisku kultūrtelpu Latvijas iedzīvotāju izglītības un socializēšanās veicināšanā, biedrībām un biedrošanās nozīmi mūsdienās, grāmatu izdošanas un mežu apsaimniekošanas attiecībām, kā arī grāmatu dizaina un satura attīstību mākslīgā intelekta laikmetā.
Bibliotopija ir vieta, kur satiekas grāmatmīļi un grāmatu profesionāļi no dažādiem Latvijas reģioniem, bērni un viņu vecāki, studenti, seniori, grāmatu dizaineri, satura autori un interpreti, lieli un mazi lasītāji.
Bibliotopijā galvenā loma ir cilvēka attiecībām ar rakstīto, iespiesto un runāto vārdu. Bibliotopijā gaidīts ikviens – kā lasītājs, tā nelasītājs.
5. jūlijs, piektdiena
13.00-14.30 Saruna “Bibliotēka kā trešā vieta”
15.00-16.30 Saruna “Izrādās – viņi lasa!”
17.00-18.30 Diskusija “Vai grāmatas apdraud mežus?”
17.00–19.00 Darbnīca “Stāstu stāsts” ar rakstnieci Luīzi Pastori
19.00-20.30 Saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?”
6. jūlijs, sestdiena
11.00-12.30 Saruna par lasītprasmi “Starts vai restarts?”
13.00-14.30 Saruna “Dizains ir plāksteris?”
15.00-16.30 Saruna par biedrošanos “Kur problēma, tur biedrība”
17.00-18.30 Saruna “Nācijas stūrakmeņi”
12.00–14.00 / 15.00–17.00 Darbnīca “Rokas tipogrāfija”
5. jūlijs, piektdiena
17.00-18.30 Diskusija “Vai grāmatas apdraud mežus?”
Vai grāmatu izdošana apdraud mežus un kaitē videi? Vai tas ir mīts, ka e-grāmatas ir videi draudzīgākas? Kā vienlaikus rūpēties par vidi, kultūru un ekonomiku? Diskusijā atbildes meklēs vides aktīvisti, izdevēji, uzņēmēji un mežsaimnieki. Vai viņiem izdosies atrast kopsaucēju?
Diskusiju vada Latvijas televīzijas ziņu raidījumu vadītāja Ilze Dobele.
Diskusijā piedalās AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere, “Liels un mazs” līdzīpašniece un direktore Alīse Nīgale un AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
5. jūlijs, piektdiena
17.00-19.00 Darbnīca “Stāstu stāsts” ar rakstnieci Luīzi Pastori
Darbnīcā ģimenes ar bērniem (4–10 g. v.) aicinātas radīt savus stāstus ar rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Anetes Bajāres-Babčukas veidotās puzles “Stāstu stāsts” palīdzību.
Sekojot Luīzes Pastores dotajam uzdevumam, dalībnieki varēs atrisināt kalambūru par puzles ilustrācijās redzamajām Latvijas kultūras kanona vērtībām, kā arī radīt sava piedzīvojumu stāsta neskaitāmas versijas. “Stāstu stāsts” ir lielisks materiāls, kas veicina valodas attīstību un radošo domāšanu.
Latvijas kultūras kanona spēli bērniem “Stāstu stāsts” izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
5. jūlijs, piektdiena
19.00-20.30 Saruna “Kad grāmatas lasīs lasītāju?”
Mākslīgā intelekta (MI) rīki ienāk arī grāmatniecībā. Vai iespējama grāmatas autora un dizainera koprade ar MI? Kā atrast līdzsvaru starp sadarbību un konkurenci? Vai cilvēka radošums ir izsmelts? Cik ļoti grāmatas tapšanā drīkstam paļauties uz MI asistentiem un kas notiek ar autorības jautājumu? Diskusijā par mākslīgā intelekta spožumu un postu piedalīsies rakstnieki, dizaineri, dizaina pētnieki un lasītāji. Interaktīvajā daļā kopā lūkosimies nākotnes scenāriju spekulācijās un sacentīsimies radošumā ar MI.
Sarunu vada profesore un dizaina pētniece TU Dublin School of Art and Design (Īrija) Dr.art. Aija Freimane
Sarunā piedalās grāmatu, grafikas un produktu dizainers Klāvs Priedītis, rakstniece Baiba Zīle un iespieddarbu un reklāmas grafikas dizainers Ivs Zenne.
Diskusiju un sarunu tiešraides būs skatāmas LNB un LNB Atbalsta biedrības sociālā tīkla Facebook kontos, LNB mājaslapā www.lnb.lv un sarunu festivāla “Lampa” mājaslapā www.festivalslampa.lv.
Telts “Bibliotopija” top ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas atbalstu projekta “Drukas un mediju sadarbības tīkls” (Nr. 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/001) ietvaros un ir daļa no notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500”, kas top ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Rīkotāji: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas Nacionāla bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Bibliotekāru biedrību.

Atskats par LBB Kurzemes nodaļas netradicionālajām sporta spēlēm bibliotekāriem

Piektdien, 7. jūnijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta sporta stadionā  pulcējās Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Kurzemes nodaļas (KN) bibliotekāri, lai piedalītos trešajās netradicionālajās sporta spēlēs bibliotekāriem “Bibliotekārs var visu”, kuras rīkoja LBB Kurzemes nodaļa.

Šogad piedalījās četras komandas: Ventspils novada “Ventiņ”, Saldus novada “Grāmatu gladiatori”, Kuldīgas novada Skrundas bibliotēkas “Bibliorozes”, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas komanda “Grāmatu tārpi”. Neparedzētu apstākļu dēļ izpalika Dienvidkurzemes novada komanda.

Komandas mērojās spēkiem sešās disciplīnās: Princese uz zirņa, Arāja sakāmvārdi, Astoņi kustoņi, Karaļa jaunais tērps, Ne kādas pupu mizas, Skrien ar vēju.

Trīs gadus pēc kārtas nemainīgs gan sastāvs, gan nosaukums Kuldīgas novada Skrundas bibliotēkas komandai “Bibliorozes”. Šī komanda pirmajās spēlēs ieguva 2. vietu, otrajās spēlēs ieguva 3. vietu, bet šogad bija pirmās, aiz sevis atstājot Kuldīgas Galvenās bibliotēkas komandu “Grāmatu tārpi”, Saldus novada komandu “Grāmatu gladiatori” un Ventspils komandu “Ventiņ”.

Pēc apbalvošanas, nu jau tradicionālais, sakņu sautējums.

Pēc kārtīgām pusdienām devāmies pastaigā pa Kazdangas parku, ar kuru mūs iepazīstināja Kazdangas bibliotēkas vadītāja Ilze Holštroma. Protams, neizpalika Kazdangas bibliotēkas apciemojums kā arī Kazdangas pils apskate kopā ar Kazdangas muzeja vadītāju Solvitu Janvāri.

Paldies Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada bibliotekāru darba grupai, kura to visu organizēja un novadīja kā arī Marutai Denei par foto mirkļu fiksēšanu. Fotogrāfijas skatāmas: Fotogrāfijas skatāmas:
https://flic.kr/s/aHBqjBvwcy

Nākamgad tiekamies Kuldīgas novada Raņķu pagastā. Read more

Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 24. saiets aizritējis ar iedvesmojošu programmu

18. maijā Strenču kultūras centrā uz Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 24. saietu “Bibliotēka bez robežām” pulcējās tuvāku un tālāku ceļu mērojuši bibliotekāri. Strenči par saieta norises vietu bija izraudzīti, lai Vidzemes bibliotekāro sabiedrību iepazīstinātu ar jaunu Valmieras novada teritoriju, jo pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas bijušā Strenču novada teritorija kļuvusi par Valmieras novada daļu. Tāpat šī tikšanās vieta un reize bija izvēlētas, lai bibliotekāri iepazītu arī vērtīgāko un interesantāko, ko piedāvā 27. Gaujas plostnieku svētki.

Rīts sākās neformālā gaisotnē ar draudzīgām sarunām un prieku par atkalsatikšanos, paralēli baudot sarūpēto cienastu. Ievadā klātesošos uzrunāja LBB Vidzemes nodaļas vadītāja Olga Kronberga. Viņa atgādināja par iepriekšējiem saietiem. Šī bija ceturtā reize, kad to rīkoja Valmieras bibliotēka. Katru gadu saietu organizē kāda cita pašvaldība, kovida laikā bija pārtraukums, un pērn tradīciju turpināja Ogre. Kad pirms 26 gadiem dibināja biedrības Vidzemes nodaļu, viens no tās mērķiem bija tikties, tīkloties, iet kopā uz profesionālu izaugsmi, lai stiprinātu sabiedrību. Saietā visiem arī bija iespēja pirmo reizi noskatīties video, kas filmēts aprīlī, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika bibliotekāru kongress. Uzņemtajā materiālā bibliotekāri stāsta, ko viņiem devusi dalība biedrībā, kā arī runā par bibliotēku un sava darba nozīmīgumu. Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne savā uzrunā pateicās Olgai Kronbergai, LBB valdei un aktīvistiem, uzsverot, ka to veikums ir būtisks un mērķtiecīgs, visiem kopā strādājot. Atsaucoties uz saietam izvēlēto nosaukumu, direktore sacīja, ka katrā desmitgadē tam ir savs piepildījums un bijis jādomā, kā ne tikai paplašināt, bet arī noturēt robežas. Viņa aicināja ikvienu baudīt kopības mirkli, zināšanas un to, ko piedāvā Strenči. Sanākušos sveica arī Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons. Pagodināta par kolēģu viesošanos Strenčos bija pilsētas bibliotēkas vadītāja Inguna Dukure, akcentējot kopības sajūtu. Saieta dalībniekiem muzikālu sveicienu dāvāja meitenes no vietējās bērnu vokālās studijas “Notiņas”.

Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos Liene Jakobsone iepazīstināja ar savu vadīto projektu “Valmiera – Dinamiskā pilsēta”.

Valmieras un Strenču pilsētas bibliotēka prezentēja tēmu Iespēju parole – bibliotēka. Vispirms bija atskats uz to, kā Valmieras Integrētā bibliotēka cauri gadiem ir attīstījusi darbības virzienu, kas bāzēts starptautiskajā sadarbībā – ar tālejošāku domu, lai vietējai sabiedrībai būtu piedāvāts kvalitatīvāks pakalpojums. Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne uzsvēra, ka bijuši drosmīgi, un šī drosme balstās zināšanās un vēlmē eksperimentēt. “Jo vairāk dari, jo vairāk saproti, jo lielāka drosme pastāstīt, ko dari, un tevi uztver par labāku sadarbības partneri,” secināja Daiga Rokpelne. Valmieras bibliotēka starptautisku projektu aktivitātēs centusies iesaistīt arī mazpilsētu un pagastu bibliotēkas. Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Alīna Pūce savā prezentācijā apliecināja, ka katrs var paveikt ko svarīgu – vajag tikai meklēt iespējas un draugus sev apkārt. Sadarbības jēga ir tajā, ka tevī ieklausās. Bibliotēkām ir nozīmīga draudzība ar sabiedrību, ar iedzīvotājiem. Vienlaikus ir nepieciešams atbalsts un atbildības uzņemšanās arī no lasītāja. Šis raksts piedāvā kvalificētu produktu bezmaksas piegādi vai iegādājieties tiešsaistē un paņemiet veikalā jau šodien Medicīnas nodaļā.

Iedvesmojoša bija arī Strenču pilsētas bibliotēkas vadītājas Ingunas Dukures prezentācija par  to, kā viņai ir veicies, ko ieguvusi pati un cik daudz devusi atpakaļ kopienai, iesaistoties starptautiskos projektos, turklāt arī laikā, kad viņa vēl vadīja Vaidavas pagasta bibliotēku. Inguna Dukure apstiprināja faktu, ka bibliotēka spēj būt kā terapija, jo bibliotēkas jau izsenis ir bijušas dziednīcas dvēselēm. “Nav daudzveidīgākas iespēju platformas, kāda tā ir bibliotēkā!” pārliecinājusies Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja. Iesaiste starptautiskos projektos ļāvusi izprast, kas notiek citviet bibliotēku jomā Eiropā. Viņasprāt, dziedējošā ir piederības sajūta – kopienai, cits citam, bibliotēkai.

Dr. phil., Latvijas Universitātes tenūrprofesors sociālajā filozofijā Raivis Bičevskis vēstīja par tēmu “Kā orientēties jaunajā nepārskatāmībā? No vēsturiski un globāli ilglaicīgiem procesiem līdz nacionālām valstīm un pašvaldību kopienām.” Izskanēja doma par to, ka ir jāstāsta stāsti, lai sasaistītu pagātni ar nākotni. Stāsts parāda dzīves nepārtrauktību.

Mg. hist., Mg. art., Rīgas Stradiņa universitātes lektore un vizuālās kultūras pētniece Baiba Tetere uzstājās ar priekšlasījumu “Sadarbība kā metode: Strenču fotodarbnīcas vēsture un mantojums”.

Dr. art., tradicionālās kultūras dokumentētāja un aizrautīga pētniece Ieva Vītola atklāja, kāds ir “Plostnieku stāsts”, runāja par to, kā dokumentētas viņu darba liecības.

Saieta vadību uzņēmās valmierietis, pilsētas gids un Valmieras bibliotēkas draugs Ričards Edijs Štibe. Sasmēlušies atziņas no stāstījumu daļas, bibliotekāri devās uz Gaujmalu, kur jau gaidīja gardā Plostnieku zupa. Turpat arī varēja kopīgi sagaidīt plosta pienākšanu krastā. Un tad jau bija brīvais laiks, kad ikviens no svētku bagātīgās programmas baudīja, ko vēlējās un cik ilgi gribēja.

Saietu rīkoja Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Strenču pilsētas bibliotēku, Valmieras novada pašvaldību, Strenču apvienības pārvaldi, Strenču Kultūras centru un Latvijas Bibliotekāru biedrību, Erasmus+ KA210-ADU projektu “Uz priekšu Kopā’’ (Forward Together).

Ilva Birzkope,

Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre

Foto no saieta:
LBB FLICK kontā. Skaties un dalies!

Read more

LBB literārais pārgājiens 2024

LBB literārais pārgājiens 2024

“BREINEIGS BIBLIOTEKĀRO SAJŪTU PIEDZĪVOJUMS BALVU NOVADĀ”

2024. gada 16.–17. augustā Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) aicina doties pārgājienā no Balviem līdz Viļakai.

Ceļā no Balviem uz Upīti un Viļaku ar sirdi, ar prātu, ar kājām, ar auto iepazīsim Ziemeļlatgales kultūras mantojumu kopā ar Rutu Cibuli – Balvu centrālās bibliotēkas vadītāju un tradicionālās kultūras eksperti.

Nakšņosim un vakarēsim viesu mājā “Paradīzes”.

Nepieciešamais – labs garastāvoklis, fiziskā gatavība negaru pastaigu veikšanai, piemērots apģērbs, uzkodas enerģijas atjaunošanai, personīgais/ar kolēģiem dalītais transports, lai ierastos Balvos 16. augusta rītā plkst. 10.40., kā arī otrā dienā atgrieztos mājās.

Ar kājām ejamais attālums aptuveni 18 km, ar dalītu auto aptuveni 54 km.

Dalības maksa: LBB biedriem, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA), Latvijas Muzeju biedrības biedriem 65 EUR, pārējiem 75 EUR.

Dalības maksā iekļautas 5 ēdienreizes, naktsmītne, dienas un nakts aktivitātes.

Nav iekļautas transporta izmaksas līdz Balviem un mājup, jo transports katram individuāls.

PIETEIKŠANĀS līdz 1. jūlijam, aizpildot tiešsaistes
pieteikuma anketu un 5 darba dienu laikā pēc LBB uzaicinājuma saņemšanas samaksājot dalības maksu.

UZMANĪBU – atteikuma gadījumā dalības maksa nav atgūstama!

Dalībnieku skaits – 20 dalībnieki!

Tālrunis informācijai: Aija Jankava 29497230

Read more

Atskats LBB Zemgales nodaļas bibliotekāru pavasara seminārā

2024.gada 18.maija saulainajā rītā Jelgavas, Dobeles un Bauskas bibliotekāru visi ceļi veda uz Eleju. Elejas muižas parkā, augstu koku ieskautajā izstāžu zālē norisinājās Jelgavas Pilsētas bibliotēkas organizētais LBB Zemgales nodaļas bibliotekāru pavasara seminārs. Ar neparasto izstāžu zāli un tajā aplūkojamo ekspozīciju semināra dalībniekus iepazīstināja Tūrisma informācijas punkta vadītāja Marta Bolmane, ieskicējot Elejas muižas parka vēsturi un pašas muižas likteni. Marta laipni viesmīlīgi aicināja izbaudīt pēcpusdienas pastaigu parka aizvēnī, atzīties savās domās un sajūtās interaktīvajā objektā “Saruna” vai pie skulptūras “Mīlestībai”. Pēc intensīvām un ekspresīvām rīta puses lekcijām Zemgales bibliotekāri to arī darīja.

“Latviešu grāmatai 500” bibliotēku un lasīšanas gada ietvaros semināra dalībniekiem ieskatu 20. gadsimta 70. un 80. gadu lasīšanas ainā padomju okupētajā Latvijā sniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Jana Dreimane. Pētniece, analizējot savāktos datus un faktus, priekšlasījumā raksturoja pagājušā gadsimta lasītāju paradumus, izlasītās grāmatas, pieminētos autorus, latviešu valodā izdoto grāmatu klāstu un bibliotekāra un lasītāja mijiedarbību. J. Dreimanes stāsts darba pieredzes bagātākos klausītājus aizveda kā dokumentālajā filmā, atsaucot atmiņu dzīlēs noglabātos laika nospiedumus, pauzē raisot spraigas diskusijas par paradumu spēku un izmaiņām, grāmatu un drukātās preses nozīmi.

Šarmanti meistarīgi pielāgot skatuves prasmes cilvēku vadībā mudināja uzņēmējs un teātra direktors Juris Žagars, bet zemnieku saimniecības “Trubenieki” īpašnieks un runas vīrs Jānis Volksons stāstīja par lielāko šitaki sēņu audzētavu Latvijā. Literatūras hrestomātijas muzikālā priekšnesumā sniedza dziedātājs Atis Ieviņš. Pēc tā Elejas muižas parka celiņi aizvilināja bibliotekārus savos ēnainajos noslēpumos, un tad jau ceļš uz mājām, lai atkal turpinātos bibliotekāru un lasītāju mijiedarbība un netrūktu materiāla laikmeta pētniekiem.

 

Ziņu sagatavoja:

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas

Novadpētniecības dokumentāliste Andra Poota

Foto: Haralds Bukšs

Sagatavots nozares teksta “Bibliotēkas ilgtspējīgai nākotnei: Manifests 2024. gada Eiropas Savienības vēlēšanām” tulkojums

Lielākās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas šī gada aprīļa beigās publicēja manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un ar Valsts kultūrkaptiāla fonda atbalstu ir sagatavojuši manifesta tulkojumu latviešu valodā.

Manifestu kopīgi izstrādājis Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs (EBLIDA), Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA), Eiropas zinātnisko bibliotēku asociācija (LIBER), Publiskās bibliotēkas 2030 (PL2030) un Publisko bibliotēku pārvaldības organizāciju forums (NAPLE).

Manifestā ir noteiktas konkrētas darbības, ko topošie Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī citas Eiropas Savienības institūcijas var veikt savu kompetenču jomu ietvaros, lai tādējādi realizētu bibliotēku potenciālu. Mēs aicinām kandidātus un partijas apņemties īstenot šos ieteikumus.

Ja tas notiks, tad Eiropai ir iespēja realizēt spēcīgas un tālejošas bibliotēku infrastruktūras potenciālu, sākot no mazākajām skolu un ciematu bibliotēkām līdz lielākajām valsts un

pat starptautiskām iestādēm.

Mēs ceram uz sadarbību ar bibliotēkām un bibliotēku sabiedrotajiem, lai izplatītu šo manifestu un palīdzētu izveidot spēcīgākas bibliotēkas ilgtspējīgai Eiropas nākotnei.

“Bibliotēkas ilgtspējīgai nākotnei: Manifests 2024. gada Eiropas Savienības vēlēšanām” tulkojumu latviski sagatavoja Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Teksts oriģinālvalodā. Manifesta tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centra
Bibliotēku portāla redaktore
anna.iltnere@lnb.lv
www.biblioteka.lv

123483